Daukstu pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Duļbinska bija starp 13 Latvijas pašvaldību vadītājiem, kas no 27.novembra līdz 4.decembrim ciemojās Vācijā, Birkenfeldas apriņķī.
Daukstu pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Duļbinska bija starp
13 Latvijas pašvaldību vadītājiem, kas no 27.novembra līdz 4.decembrim ciemojās Vācijā, Birkenfeldas apriņķī.
Brauciena mērķis bija iepazīties ar Birkenfeldas apriņķa un pilsētas pašvaldību darbu, sistēmu un vadības stilu, kā arī apmeklēt dažādus pašvaldību objektus un iestādes.
Kopā ar Sandru braucienā piedalījās pašvaldību vadītāji no Rēzeknes, Valkas, Liepājas, Ventspils, Dobeles, Cēsīm, Strenčiem, Skrundas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve un Vācijas Eberta fonda pārstāvis Latvijā.
“Tas bija mācību brauciens, ar kuru saistītos izdevumus sedza Eberta fonds. Šovasar fonds Rīgā organizēja vairākus seminārus tiem pašvaldību vadītājiem, kas šādā amatā strādā pirmo reizi,” stāsta S.Duļbinska.
Sniegs – dabas stihija
Katrai dienai bijusi ārkārtīgi spraiga un daudzveidīga programma, kurā dominējošās bijušas dažādas tikšanās ar ietekmīgām amatpersonām.
Sandra stāsta, ka pirmā tikšanās bijusi ar Birkenfeldas pilsētas pašvaldības vadītāju, tad sekojis skolas apmeklējums.
“Skola bija elitāra mācību iestāde un ārkārtīgi interesanta. Todien apmēram puse audzēkņu nebija ieradušies uz mācībām tikai tāpēc, ka sniega dēļ pusstundu kavējās sabiedriskais transports. Mums stāstīja, ka tā notiekot vienmēr, bet sniegs Vācijā esot dabas stihija. Skolā mācās audzēkņi, kas dzīvo 60 kilometru rādiusā. Skolēni pastiprināti apgūst matemātiku un svešvalodas. Skolas izdevumus atmaksā valsts un pašvaldība, tāpēc audzēkņiem nekas nav jāmaksā. Mums šķita interesanta pēcpusdienas programma skolā, kas neskubina bērnus iespējami ātrāk doties mājās,” stāsta pašvaldības vadītāja.
Pašvaldības
ar 100 iedzīvotājiem
Birkenfeldas apriņķis ir lielākais no pieciem Vācijas apriņķiem. Apriņķus veido pašvaldības. Sandra stāsta, ka Vācijā ir ļoti mazas pašvaldības, kurās ir simts iedzīvotāju, bet to gada budžets – nedaudz pāri 1000 eiro.
“Bildām, ka šāda pašvaldība līdzinās nelielai ielai. Birģermeistari, kas vada mazās pašvaldības, šo darbu veic sabiedriskā kārtā, bet no nelielā budžeta nekam citam arī neatliek, kā pašvaldības teritorijas sakopšanai un labiekārtošanai,” stāsta S.Duļbinska.
Interesants bijis Birkenfeldas apriņķa laikraksta redakcijas apmeklējums. Izdevums veidots tā, lai cilvēki nebūtu ieinteresēti abonēt nevienu citu avīzi.
“Lai norādītu, par ko stāstīts konkrētā materiālā, tā virsraksts un ierāmējums ir noteiktā krāsā. Lasītāji uzreiz pamana, kura informācija stāsta par valsts nozīmes aktualitātēm, kura par apriņķi, kura par konkrētu pašvaldību. Laikrakstam ir arī dažādi krāsaini pielikumi, izveidots savs izplatīšanas tīkls,” stāsta Sandra.
Viņa līdz ar citiem iepazinusi arī kādas ģimenes kaitīgo atkritumu pārstrādes uzņēmumu. Atkritumu savākšana notiek ar speciālu transportu, uz kura ir uzņēmuma logo. Vācijā notiek rūpīga atkritumu šķirošana. Par kaitīgo atkritumu savākšanu uzņēmumam maksā pašvaldības.
“Bijām arī minerālūdens un atspirdzinošo dzērienu ražotnē, kur dienā piepilda divus miljonus pudeļu. Ražotnei izveidots plašs izplatīšanas tīkls, ir filiāles. Limonāžu izgatavošanai uzņēmums ieved tikai sīrupus, pārējo ražo uz vietas. Ar vilcienu braucām uz pilsētu Idar – Oberšteinu, kur apmeklējām sociāldemokrātu mītni, jo arī Eberta fonda pārstāvji lielākoties visi ir sociāldemokrāti. Šajā pilsētā atrodas dārgakmeņu raktuves,” atceras pašvaldības vadītāja.
Iedzīvotājus
uzklausa vakariņojot
Sandra smejas, ka tagad vienu otru Vācijas ražotni un uzņēmumu pārzinot labāk nekā tos, kas atrodas Latvijā.
“Grupā bijām pašvaldību vadītāji no dažādām Latvijas vietām. Katram bija savs skatījums uz problēmām Vācijā un tiešajā darbā Latvijā, tāpēc ārkārtīgi interesantas izvērtās tieši neformālās sarunas. Man tagad ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā ir daudz paziņu, ir sakari ar Eberta fondu, kurā iespējams iesniegt dažādus projektus. Ceru, ka arī Latvijā reiz izdosies pašvaldību darbu sakārtot tā, kā tas ir Vācijā,” saka S.Duļbinska.
Viņai radījis izbrīnu arī kāds krodziņš ar nišām un velvēm. Vienā šādā nišā novietots galdiņš, pie kura birģermeistars regulāri vakariņo un tiekas ar iedzīvotājiem, lai problēmas pārrunātu nepiespiestā un brīvā atmosfērā. Bieži vien tas devis labākus rezultātus nekā sarunas darba kabinetā.
“Vāciešus izbrīnīja, ka Latvijas pašvaldības vada arī sievietes. Vācijā ar to nodarbojas tikai vīrieši,” stāsta Sandra.
Interesi par sadarbību izrādījis Vācijas Futbola federācijas pārstāvis, kurš piedāvājis dažādas iespējas talantīgu Latvijas futbolistu apmācībai Vācijā. Viņš uzsvēris, ka zinot, cik daudz jauniešu no Latvijas brauc strādāt uz Īriju, tāpēc arī esot šis piedāvājums sportistiem, kam Vācijā būtu nodrošināta viņu karjera.
“Jautāju, cik labi ir jāspēlē futbols un rokasbumba. Man atbildēja, ka tas jādara tik labi, lai būtu interesanti. Vācu jauniešiem ir daudz vairāk dažādu iespēju nekā mums, tāpēc ne visi iesaistās sporta aktivitātēs. Federācijas pārstāvis norādīja, ka sportistiem, kas izvēlēsies trenēties Vācijā, jābūt vecumā no 18 līdz 22 gadiem, ar labu biogrāfiju, vidējo izglītību, ja uzsāktas studijas, tās iespējams turpināt Vācijā, jāprot svešvaloda, kā arī jābūt labai veselībai,” stāsta S.Duļbinska. Runājot par Latvijā valdošo bezdarbu, vācu kolēģi mierinājuši, ka došanās peļņā uz ārzemēm ir pārejoša.
“Tiekoties ar Eiropas Savienības pārstāvi, jautājām, vai pašvaldību apvienošana ir Eiropas Savienības izdarīts spiediens. Viņš atbildēja, ka mums tiek ļauta brīva izvēle un apvienošanās novados nav obligāta, jo mēs paši uz vietām vislabāk zinām, kā ir labāk pašvaldībām un to iedzīvotājiem. Sapratu, ka viss atkarīgs no pašvaldības vadītāja, no tā, uz kuru pusi viņš stiepj “novadu mēteli”. Es esmu savas pašvaldības aizstāve,” saka S.Duļbinska.
