Gadumija ar sāpīgu zaudējumu ir zīmīga kādai gulbeniešu ģimenei, jo nācās atvadīties no mīluļa – 8 gadus veca suņu puikas. Dzīvnieks, kurš līdzinājās vācu aitu šķirnes sunim, visu mūžu bija kalpojis par mājas sargu.
Saimnieks ieradās “Dzirksteles” redakcijā un pastāstīja par šo notikumu savu versiju: “19.decembrī sunim tika veikta operācija (kastrācija). Izvēlējāmies to darīt, jo cerējam tādā veidā glābt dzīvnieku. Jau kādu laiku viņam urīnā bija asinis. Konsultējoties ar veterinārārstu, bija doma, ka pēc kastrācijas šī problēma pazudīs. Taču pēc operācijas dzīvnieks tajā pašā naktī nomira. Kāpēc tā notika? Varbūt vajadzēja pirms operācijas veikt diagnostiku, izmantojot aparatūru?”
Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigure “Dzirkstelei” šo situāciju komentē tā: “Situācija ir ļoti emocionāli sakāpināta. Tas ir saprotami, jo ģimene ir zaudējusi savu mīluli. Taču jāsaprot, ka runa ir par medicīnisku problēmu, kāda bieži vien rodas, ja suns laikus nav sterilizēts/kastrēts. Dzīvnieku īpašniekiem ir jāsaprot, ka šāda operācija ir jāveic obligāti un laikus, jau brīdī, kad suns ir sasniedzis 7 mēnešu vecumu. No šādas operācijas veikšanas var atturēties tikai tad, ja ir runa par šķirnes dzīvnieku pavairošanu. Un tikai tie, kuri sastāv Latvijā oficiāli reģistrētajos dzīvnieku īpašnieku klubos. Pavairot uz savu galvu dzīvniekus nemaz nedrīkst! Tā tas ir saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu. Ja nav šādas atbilstības, nesterilizēta/nekastrēta suņa turēšana faktiski ir ne tikai viņa mocīšana un pakļaušana riskam saslimt ar audzējiem. No likuma viedokļa tā ir arī neatbalstāma un bezatbildīga rīcība. Konkrētajā gadījumā var tikai izteikt līdzjūtību par pārdzīvojumiem, kuri piemeklējuši visus iesaistītos. Neviens taču negribēja, lai suns aizietu bojā! Veterinārārsts veica operāciju, jo saimnieki vēlējās glābt savu suni. Droši vien veterinārārsts arī brīdināja, ka cerētā labvēlīgā rezultāta var arī nebūt.”
