Dzīve no pabalstiem ir nepieņemama
Anda Maksteniece, bijusī gulbeniete, dzīvo un strādā Anglijā
Ar Angliju ar pārtraukumiem esmu saistīta jau kopš 2009.gada. Tagad jau ceturto gadu ar draugu dzīvoju un strādāju Bostonā – pilsētiņā, kur vairāk dzird latviešu, leišu, poļu un citas valodas, bet pavisam maz runā angliski, pilsētiņā, kuru paši angļi uzskata par kriminālāko visā Lielbritānijā. Strādāju dārzeņu rūpnīcā, darbs nav grūts, bet labi apmaksāts. Nav tā, ka angļi, kuri galvenokārt mums ir ofisa darbinieki, mums “darītu pāri”, tieši otrādi – savus strādniekus aizstāv. Domāju, ka manā darbavietā pēc “Brexit” referenduma diezin vai kas mainīsies. Vien dzird runājam, ka vietējie negribēšot, ka mēs latviski runātu sabiedriskās vietās, to varēšot darīt tikai savās mājās ar tuviniekiem un draugiem. Daudzi angļi bijuši šokā, ka nobalsots par izstāšanos no Eiropas Savienības, jo nebija gaidījuši tādu rezultātu. Visi par 90 procentiem bija pārliecināti, ka viss būs pa vecam. Arī mēs tā domājām. Jaunie, kuri gan strādā, gan mācās dažādās valstīs, lielākoties bija pret izstāšanos no ES, bet vecāka gadagājuma cilvēki, būdami konservatīvāki un nostalģiski noskaņoti, protams, balsoja par veco labo Angliju bez Eiropas Savienības. Kas mainīsies? Vispirms jau tas, ka nevarēs tik brīvi ne ieceļot, ne izceļot. No vienas puses es piekrītu par izstāšanos no Eiropas Savienības. Pamatošu, kāpēc. Nesen iegāju “Draugiem.lv” domubiedru grupā “Latvieši Anglijā”, kur kāda latviete bija ierakstījusi: “Taisos braukt uz Angliju, man ir divi bērni, kādi pabalsti man pienākas?” Kā tā var jautāt! Vai tad nav skaidrs, ka bez darba nepienākas nekas! Jau tā tik daudzi iebraucēji “sēž uz pabalstiem”. Arī man ir dusmas, jo es strādāju 12 līdz 13 stundas, lai nopelnītu sev iztiku un ko iekrātu, bet te “uz pabalstiem” grib iekārtoties labāk nekā strādājošais. Ir jau arī tādas māmiņas, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem pacenšas saņemt bērna pabalstu gan Latvijā, gan Anglijā. Pārticīgi dzīvo gan daudzbērnu ģimenes, gan vientuļās mātes, kam palaimējas dzīvot tā saucamajās sociālajās mājās, kur valsts 80 procentu apmērā maksā gan īri, gan komunālos rēķinus, gan par bērnudārzu. Arī medicīnas pakalpojumi ir pa brīvu. Lielus pabalstus saņem arī tā saucamās trūcīgās ģimenes. Esmu Anglijas pusē, jo dzīve no pabalstiem ir nepieņemama. Tagad šiem pabalstniekiem nāksies braukt atpakaļ uz mājām. Ja ne pēc pašu gribas, tad tos, kuri nestrādā, mēģinās izsūtīt. Un vēl – ir tādi cilvēki, kuri, atbraukuši uz Angliju, stāv uz tilta vai ielas un vienkārši diedelē naudu. Manuprāt, arī tādi viesbomži jāraida ārā no valsts.
Pēc referenduma vēl neesmu bijusi Anglijā. Sarakstos ar māsīcu, kura saka, ka neko īpašu šobrīd Bostonā nejūt. Toties es šeit, Latvijā, jūtu izmaiņas naudas ziņā. Mainot mārciņas pret eiro, naudas summa ar katru reizi sarūk, salīdzinot ar to, kāda tā bija pirms referenduma. Māsīca teica, ka Anglijā baumojot – mārciņas vērtība drīz varot nokristies 1:1. Ja viss tik strauji mainīsies, tad vispār nebūs izdevīgi ne naudu sūtīt uz Latviju, ne tur dzīvot. Iespējams, ka tad gan sāks domāt par atgriešanos mājās. Abu valstu premjeri apliecinājuši, ka aizstāvēs Anglijas latviešus. Vai tā būs?Atceros, ka kādreiz, lai strādātu Anglijā, bija jākārto darba atļaujas, tagad tādu nav. Tāpēc arī pēdējos gados ir liels imigrantu pieplūdums, līdz ar to kā lavīna līdzi veļas dažādas problēmas, kas nostrādā kā stopkrāns. Rezultātā – “Brexit”, kura iznākums pārsteidza ne tikai pašus angļus, bet arī visu pasauli. Laiks rādīs, kā būs. ◆
Pareizi darīja
Evita Teice, strādājusi Īrijā un Anglijā
Anglija pareizi darīja, ka nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Viss uz to gāja. Angļi ir raduši konservatīvi dzīvot pēc saviem vecajiem principiem. Viņi cenšas nosargāt savas vērtības, kas vēl ir palikušas, jo tas, kas tagad pie atvērtajām Eiropas Savienības robežām tiek ievazāts valstī, viņus tracina un neapmierina. Vienkāršiem vārdiem sakot, viņiem ir piegriezušies Eiropas Savienības uzspiestie vispārējie noteikumi. Nu, protams, ļoti nozīmīgs ir Eiropas Savienības finansiālais atbalsts, bet Anglija pati par sevi ir bagāta valsts un var izdzīvot arī bez Eiropas Savienības naudas. Domāju, ka Eiropas Savienība Lielbritānijai neko īpaši labu nav devusi, kā vien problēmas, piemēram, lielā bēgļu plūsma, imigrantu darba meklējumi, kas sev līdzi nes valsts kases bezjēdzīgu iztukšošanu sociālajos pabalstos. Tie latvieši, kas Anglijā strādā un dzīvo jau gadiem ilgi, kuriem tur ir ģimenes, tie paliks un strādās, bet tiem, kuri dzīvo no pabalstiem, būs jāatgriežas mājās. Es tādus zinu, kuri, ciemojoties Latvijā, lielās, ka ne dienu nav strādājuši, bet dzīvo, cepuri kuldami, tikai no sociālajiem pabalstiem un gadījuma darbiem. Vai tas ir normāli? Es saprotu tos, kuri tur pelna naudu, smagi strādājot un palīdzot saviem mājiniekiem, bet nesaprotu tos, kas aizbrauc uz ārzemēm laimi meklēt.
Kādu laiku iepriekš, kad Lielbritānija vēl nebija domājusi par izstāšanos no Eiropas Savienības, Kamerons jau sāka domāt likumus, kas īsti neatļaus valsts naudu tērēt pabalstos, sociālo māju atmaksai un tā tālāk. Nepareizi piemēram, ir tas, ka jaunās māmiņas pabalstus saņēma gan Latvijā, gan Anglijā. Tā nevajadzētu būt. Bet tā notiek, jo tam nevar simtprocentīgi izsekot līdzi. Tā kā šiem pabalstu saņēmējiem būs vien jāatgriežas Latvijā. Pabalstu slogs tad pāries uz Latviju. Tā arī, protams, būs milzīga problēma, jo darbu Latvijā atrast ir grūti, arī naudas pabalstiem nav. Diemžēl tā ir runga ar diviem galiem. ◆
