“Ar mašīnām viss ir skaidrs – neizejot tehnisko apskati, braukt nedrīkst, vai arī tiek dotas 30 dienas, lai trūkumus novērstu. Taču attiecības neviens neizvērtēs tikai tamdēļ, ka vajag,” spriež ģimenes terapeits, mudinādams laiku pa laikam tomēr apstāties ikdienas skrējienā, lai saprastu, kas notiek. “Tas ir jautājums par mūsu attiecībām. Ja tās salīdzina ar asi, vai virzāmies pa to tuvāk viens otram vai attālināmies?”
Katru dienu “jā!”
Jautājums – kas ar mums notiek? – nav pretdabisks vai draudošs, jo attiecībām piemīt cikliska daba, ko nav iespējams noturēt vienā intensitātē. Laimes brīži mijas ar ikdienas rūpēm, sapratne ar pārpratumiem, jo pārstāvam ne tikai sevi kā indivīdus, bet veselu dzimtas mantojumu, ko, iespējams, pat neapjaušam. Tāpēc sanāk – katru dienu sakām “jā” vārdu savām attiecībām, ka “joprojām vēlos būt kopā ar otru cilvēku un tādēļ nedarīšu to vai šito, jo ik uz soļa sastopami dažādi piedāvājumi, kārdinājumi un izaicinājumi,” pārliecināts S.Ratnieks.
“Arī svētki vairs nebūtu svētki, ja tie risinātos visu laiku,” turpina Sandis, parādot attiecību ciklā sākumu, vidu un noslēgumu. Arī pieņemot kārotu darba piedāvājumu, tas sākas ar milzīgu entuziasmu, līdz “izšauj visu pulveri” un saproti, ka visu esi apguvis, visu proti un dari, bet vai tas sagādā gandarījumu?
“Attiecības sākam ar cerību, ka izdosies, ir vērts mēģināt, kas ir ļoti būtiski, jo cilvēki cenšas līdz brīdim, kad cerība attaisnojas vai neattaisnojas. Ja atsvešināšanās un neizpratne sasniegusi kritisko līmeni un nav vairs ilūziju, ka varētu būt citādi, lielais cikls, kurš sastāv no daudz maziem, ir noslēdzies,” skaidro ģimenes terapeits.
Atslēga – dialogs
Interesi par attiecībām, to uzturēšanu un uzlabošanu parasti vairāk “pieraksta” sievietēm. “Vīrieši varbūt nerunā par attiecībām, bet tas nenozīmē, ka viņi par tām nedomā. Trūkums vien tajā, ka nerunājot tās vairāk ir domas un izjūtas, kas varētu būt samērā neskaidras,” stāsta Sandis, piebilstot: “Iespējams, es dramatizēju, bet kurš gan vēlas būt nelaimīgs attiecībās? Jābūt slimam vai mazohistiskam, lai to gribētu!” Taču labā doma un iecere izveidot saskanīgu savienību bieži vien neizdodas, ko ietekmē dažādi faktori, min ģimenes terapeits.
“Galvenais komunikācijas instruments ir valoda, tāpēc jautājums, vai pāris runā, jo daudzi, apvainojoties vai izjūtot, ka uz viņiem tiek izdarīts spiediens, izvēlas neiesaistīties un distancēties. Dialogs ir attiecību veidošanas atslēga, tomēr ļoti grūti radīt apstākļus, lai tas izvērstos godīgs un atvērts – ja attiecībās vērojama problēma, cilvēkiem ir tendence izmantot “neatļautus” paņēmienus. Vairāk vai mazāk visi tos lietojam, tomēr svarīgi apzināties, ka esi aizgājis par tālu un zini, ar ko tas varētu beigties. Būtu tikai normāli, ja pāris spētu godīgi izrunāties, kā arī pateikt konstruktīvu kritiku, otram neapvainojoties, būt pietiekami elastīgiem un gataviem pieslīpēties un ieklausīties, panākt solīti pretim.”
Nekāpt uz grābekļa
Attiecībās neiztikt bez strīdiem, kas gan nenozīmē, ka savienība dodas uz galu. “Vai cilvēki gatavi šīs lietas risināt?” uz pārdomām aicina ģimenes terapeits, norādot, ka nepieciešams arī kāds konteksts, piemēram, laulāto semināri, kurā pāris varētu domāt par savām attiecībām, runāt par to, kā arī iemācītos jaunas iemaņas un iegūtu atziņas, piemēram, kā atšķiras vīrieša un sievietes uztvere un emocionālās vajadzības, ko nesu līdzi no savas dzimtas, kā attīstīt komunikāciju, lai labāk izvairītos no dažādiem pārpratumiem.
Šāds ieguldījums attiecībās arī mudinātu vēlreiz pārdomāt, vai pienācis laiks savienību izbeigt. “Šķiršanās vienmēr ir cilvēka izvēle. Tomēr, pirms pieņemts tāds lēmums, būtu jāpajautā, cik daudz esmu darījis vai būtu gatavs darīt, lai attiecības saglabātu. Kādos laulāto kursos Anglijā tika demonstrēts piemērs, ko nodara šķiršanās, – vadītājs paņēma divas lapas, salīmēja tās kopā un mēģināja atplēst. Daudzi par to neaizdomājas,” secina S.Ratnieks, norādot, ka izvērtēšana nepieciešama arī, ja savienība izjukusi. “Citādi kāpjam uz tā paša grābekļa! Cilvēki bieži ielec nākamajās attiecībās, pirms beigušās iepriekšējās, ko var noteikt, ja bijušais partneris aizgājis no manām domām!”
Bijis dažādi
Gita, laulībā 11 gadu: – Vai jārūpējas par attiecībām? Protams! To varētu salīdzināt, piemēram, ar burkānu iesēšanu. Vai ļausim, lai tie vienkārši aug? Ikviens, kurš kaut nedaudz zina no dārzkopības, pateiks, ka tur nekas neizaugs, ja neizravēs nezāles, pietiekami nelaistīs, neapmiglos un tā tālāk. Tāpat jākopj arī attiecības.
Šovasar būs 11 gadu, kopš ar Jāni esam precējušies. Mūsu attiecībās bijuši dažādi posmi – gan laiks, kad esam piestrādājuši un centušies kopt savas attiecības, gan brīdis, kad aizņemtības un citu apstākļu dēļ palaiduši visu pašplūsmā, vēlāk atjēdzoties, ka esam palikuši svešāki un vairs nav ne romantikas, ne sajūsmas vienam par otru, kad piezogas pat jautājums: “Kāpēc vispār esam kopā?” Bērnu dēļ vai tomēr tāpēc, ka mīlam viens otru un esam katra otra pusīte?
Esam secinājuši, ka ik pa brīdim tomēr jāveltī otram laiks – divatā aiziet un kopā noskatīties kādu filmu, teātra izrādi, rociņās pastaigāties pa parku, atstāt mīļas zīmītes, pasēdēt kafejnīcā un pārsteigt, kad otrs vismazāk to gaida. Reiz parastā darbdienā vīrs atbrauca uz manu darbavietu un biroja vadītājai iedeva ziedus ar vāzi un konfekšu kārbu, lai viņa to ienes manā kabinetā un noliek uz galda, vien pasakot, ka tas no pielūdzēja. Vai arī citreiz viņš izlīmēja mašīnas paneli ar sirsniņām, lai man braucot būtu fantastisks noskaņojums. Pēc šādiem pārsteigumiem, kuri bijuši dažādi un neaizmirstami, diezgan dabiski, ka arī man gribas iepriecināt Jāni. Esmu gan gatavojusi viņa mīļākos ēdienus, gan visu dienu sūtījusi mīļas īsziņas un vēl šādas tādas sievišķīgas viltībiņas īstenojusi.
Domāju, neko jaunu daudziem pāriem neatklāju. Saprotams, ja gribam nodzīvot “pa skaisto”, kaut kas jādara, taču viegli tas nav. It sevišķi šajā laikā un šajos grūtajos apstākļos. Tā ir izvēle, un svarīgi apzināties, ka paši veidojam savas attiecības un to kvalitāte atkarīga tikai no mums – diviem cilvēkiem. Šis darbiņš reizē ir gan liela māksla, gan patīkami, jo augļus taču arī garšojam paši!
