Solvita no Stāķiem: – Savu dzīvību neesmu apdrošinājusi, bet bērnu gan apdrošinu. Esam to jau arī izmantojuši, jo bērni mēdz sadarīt dažādus nedarbus.
Solvita no Stāķiem:
– Savu dzīvību neesmu apdrošinājusi, bet bērnu gan apdrošinu. Esam to jau arī izmantojuši, jo bērni mēdz sadarīt dažādus nedarbus.
Jānis no Gulbenes:
– Mūs apdrošina darbavieta, bet prieks, ka to nav nācies izmantot. Domāju, ka vajag apdrošināties. Kādreiz var gadīties, ka tas ir nepieciešams. Mēs neviens nezinām, kur varam paklupt, gadīties var visādi.
Haralds no Gulbenes:
– Padomju laikos esmu bijis apdrošināts, bet nav nācies to izmantot.
