“Dzirksteles” aprakstītie skaistie lizumniešu kora svētki, prasmīgi vadītās apkaimes darbnīcas Litenē rosina domāt par mūsu lielo pienākumu saglabāt priekšgājēju izveidotās labās tradīcijas, nodot tālāk nākamajām paaudzēm, apzināties savai vietai būtisko.
Iespējams, tikpat senas kā Lizumā kordziedāšanas tradīcijas ir Litenē. Tās diemžēl pārtrūkušas mūsdienās, atjaunotās Latvijas gados. “Mājas Viesis” 1900.gadā par Liteni raksta: “Pat bibliotēka ir, Dziedāšanas biedrība arī nesnauž.”
Tautskolotāju Jāņa Jakoviča, Ernesta Brūniņa iedegta, gadu desmitiem uzturēta, kordziedāšanas lāpa paaudžu stafetē caur Aleksandra Upīša, Borisa Cepurīša rokām jau citā laikā nonāk Sergeja Duka neparasti talantīgajās, fanātisma pārpilnajās rokās, kurš to iekvēlina neparasti spožu, gaišu, tālu pamanāmu. Vēl iepriekš, 1940.gada 16.jūnijā, B.Cepurītis aizved savus dziedātājus uz Latvijas brīvības saules norieta apstarotajiem Dziesmu svētkiem Daugavpilī. Koris atgriežas jau citā valstī. S.Duks ierakstījis visspožākās lappuses Litenes kora ilgmūža vēsturē. Viņš – Jāzepa Vītola un Pētera Paula Jozuusa audzēknis Latvijas Valsts konservatorijā, izcila, šodien varbūt mazliet piemirsta Latvijas mēroga personība. Latvijas Radio galvenais kormeistars un programmu redaktors, radio mūzikas daļas vadītāja Jāņa Mediņa vietnieks, radiokora “Daina” dibinātājs un diriģents, vairāku korporāciju kora diriģents, Latvijas Kara skolas kadetu kora vadītājs, “Atdzimšanas dziesmas” galvenais diriģents Esplanādē 1934.gada jūnijā, valsts un tās novadu Dziesmu svētku sagatavotājs.
Apriņķī un rajonā lielākā – vidusskolas un Litenes tautas nama apvienotā, 120 – 140 balsu lielā – kora izveide un sekmīgas darbības nodrošināšana, uzvaras apriņķa un rajona Dziesmu svētku skatēs vismaz 10 gadus pēc kārtas, liteniešu līdzdalība 1948., 1950., 1955.gada Dziesmu svētkos Rīgā, daudzu diriģentu un mūzikas skolotāju izaudzināšana rajona skolām un tautas namiem, apriņķa, vēlāk rajona, koru virsdiriģenta atbildīgais darbs – tā ir ļoti nepilnīga diriģenta darbības bilance. Viņš Litenē strādā no 1944. līdz 1957.gadam. Pēc S.Duka ar kori strādājuši viņa audzēkņi Edvīns Baltiņš, Oskars Cepītis, Arnolds Polis.
Gadu gaitā cieša un sekmīga ir bijusi sadarbība ar Gulbenes mūzikas skolu. Turpmākie spožākie Litenes kora gadi saistās ar toreiz jaunās Gulbenes mūzikas skolas pedagoģes Gundegas Burkas vārdu. Viņa ir kopā ar liteniešiem 13 gadus. Šajā laikā trīs reizes ar kori dzied Mežaparka estrādē Dziesmu svētkos. 1980.gadā aizvada kori līdz pusfinālam Rīgā. Bez aizspriedumiem jāatzīst Litenes padomju saimniecības direktoru Gunta Elstiņa, Osvalda Baško, Veronikas Teterovskas tik nozīmīgais atbalsts kora pastāvēšanā padomju gados.
Liteniešu gaišā piemiņā dzīvo ilggadējā tautas nama vadītāja Vaira Balode. Pierunāt, saturēt kopā, vienot, meklēt atbalstu – tāda ir bijusi viņas misija korī 22 gadus. No 14 Latvijas Dziesmu svētkiem laika posmā no 1948. līdz 2003.gadam litenieši nepiedalās tikai trijos. Arī pēc S.Duka rajona skatēs koris vienmēr ir ieņēmis godalgotās vietas. 1989.gadā dabūjis 1.vietu ar skolotāju un kultūras darbinieku kori. Pagasta vēsturē relatīvi īsi ir bijuši laika posmi bez sava kora. Kordziedāšana – viena no Litenes pamatvērtībām.
Ir jāliek kopā visi prāti, jāvērtē visas iespējas, jākoncentrē labā enerģija mums, tagadējiem liteniešiem, kā arī tiem, kurus liktenis aizvedis citur, lai to skaisto, vērtīgo, kas iznests cauri grūtiem laikiem, nepazaudētu savā valstī, lai atdzimtu koris ar spilgtu biogrāfiju, neparastu stāstu.
