Līst un līst. Šķiet, neviens vairs nespēj atcerēties, kad vairākas dienas bija silts un saulains laiks. Ja kādu brīdi parādās saule, tā raisa prieku un cerības, bet nespēj žāvēt lieko mitrumu, kas ir sakrājies visur. Ne tikai ieplakās un zemākās vietās, bet arī pilsētā pa ielām ūdens plūst straumēm. Laukos paveras pavisam bēdīgas ainas – labība kļuvusi pelēka un vietumis kā norullēta pie zemes, par iesētajiem ziemājiem liecina vien šur tur manāmi zaļi asni, siena ruļļi un kartupeļu stādījumi ūdenī… Labi, ja saimnieki spēj saglabāt optimismu, bet dažs arī neiztur, saprotot, ka nebūs nekā, ko vākt. Kāpēc? Par ko? Vai tiešām sākušies grēku plūdi? Tēlaini var atzīt, ka tieši tā ir. Klimata pārmaiņas, kuras ar katru gadu izjūtam arvien vairāk, rodas galvenokārt cilvēku darbības ietekmē. Kamēr citur pasaulē plosās viesuļvētras un plūdi aizskalo cilvēku mājas, Latvijā negaidītas dabas katastrofas vēl neesam piedzīvojuši. Tas gan nenozīmē, ka mums par klimata izmaiņām pasaulē nevajadzētu uztraukties. “Snapshots” aptaujā lielākā daļa (vairāk nekā 80 procenti) aptaujāto apliecinājuši, ka izjūt klimata izmaiņu sekas. Tiesa, daudzi secina, ka vasaras vairs nav tik karstas un ziemas tik aukstas kā kādreiz, un viss. Maz ir to, kuri saprot – cēlonis ir siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā, tāpēc cenšas darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai to mazinātu. Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja plānu, kas paredz mazināt klimata pārmaiņas, palielinot mežu spēju absorbēt ogļskābo gāzi. Diemžēl ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis par valsts izstāšanos no ANO Parīzes klimata līguma, kas nosaka ierobežojumus, lai neveicinātu klimata pārmaiņas. Līdzīgi rīkojamies arī mēs. Kamēr daļa rūpējas par dabu un cenšas nepieļaut tās piesārņošanu, tikmēr daudz vairāk ir to, kas gluži kā Tramps uzskata – tās ir muļķības, lai tikai ierobežotu. Bībelē aprakstīti grēku plūdi, kuros izglābās vienīgi Noass ar ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas. Ko darīt mums? Būvēt šķirstu – domāt un darīt, lai mazinātu globālo sasilšanu.
