Tuvojas pavasaris, un drīz jau gaidīsim pirmos gājputnus, kas atgriežas no siltajām zemēm.
Tuvojas pavasaris, un drīz jau gaidīsim pirmos gājputnus, kas atgriežas no siltajām zemēm. Pieaugot putnu gripas izplatībai, pastāv varbūtība, ka līdz ar gājputnu atgriešanos pie mums varētu atnākt arī putnu gripa.
Arī stāmereniete Maija Kļaviņa, kurai ir divas zosis un divas pīles, ir uztraukusies par putnu gripas draudiem, bet viņa cer, ka viņas mājputni nesaslims ar šo nāvējošo infekciju. “Savus putnus nelaidīšu ārā, lai viņiem nav iespēju kontaktēties ar savvaļas putniem, turklāt mūsu pusē savvaļas putni tik tuvu mājām nemaz nenāk. Nepieskaroties un nekontaktējoties ar tiem, ceru, ka varēsim izvairīties no saslimšanas ar briesmīgo kaiti,” saka M.Kļaviņa.
Iespēja, ka ar gājputniem vīruss varētu atceļot arī uz Latviju pastāv, taču ornitologi visus mierina, ka pagaidām uztraukuma nav pamata. Vīrusa izplatība vairāk novērojama dienvidos. Visticamāk, ka tas neatnāks tik tālu līdz mērenajai klimata joslai – šādam pieņēmumam tic arī lejasciemietis ornitologs Aldis Freibergs. “Slimie putni tik tālu nepārvietojas. Vīruss H5N1 tos nonāvē 48 stundu laikā pēc inficēšanās. Vai pastāv iespēja, ka kāds izturīgākais tomēr varētu atlidot līdz šejienei, ir grūti pateikt. To noteiks dabiskā izlase. Kurš būs vājāks, tas nomirs, kurš stiprāks – izdzīvos. Slimība pārsvarā izplatās ar ūdensputniem. Dienvidos gan mājputni, gan savvaļas putni dzīvo daudz ciešākā kontaktā – peldas vienā dīķī, ēd vienu barību, tādēļ arī notiek inficēšanās, mums tas nav tik izplatīti,” saka ornitologs. Viņaprāt, panikai šobrīd nav pamata, tomēr lieka piesardzība nekad par skādi nenāk, tādēļ A.Freibergs iesaka neaiztikt savvaļas putnus, būt uzmanīgiem.
Pārtikas un veterinārais dienests plāno pastiprināt drošību pret putnu gripas izplatību Latvijā.
“Mums ir jābūt gataviem, ka gājputni atnesīs šo vīrusu arī uz Latviju. Neviens neko nevar galvot. Līdz pavasarim, kad mājputni sāks iet ārā, katram īpašniekam ir jānodrošina nožogota telpa, kur mājputniem uzturēties, lai nenonāktu saskarē ar savvaļas putniem. Arī viens savvaļas putns, kas būs inficējies, nonākot saskarsmē ar mājputniem, var izraisīt saslimšanu,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes epizootoloģe Irēna Zvanere. Ja cilvēki kaut kur redz beigtu putnu, uztraukumam vēl nav pamata – visticamāk, ka tas būs nomiris no vecuma vai kādas citas slimības dēļ, bet masveidā redzami beigti putni norāda uz infekcijas slimību – par to uzreiz ir jāziņo Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem.
Putnu gripas draudi cilvēka veselībai ir nelieli, bet tie tomēr pastāv. Risks saslimt ir tikai tiem cilvēkiem, kuri ir ciešā kontaktā ar inficētiem putniem vai to izkārnījumiem un citiem ķermeņa šķidrumiem (piemēram, asinīm), un iekšējiem orgāniem. Pašreiz nav konstatēta vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku. Svarīgākais ir izvairīties no tieša kontakta ar slimiem vai beigtiem putniem un rūpīgi ievērot higiēnu.
