Cik daudz mēs spējam izmainīt un ietekmēt savā dzīvē? Par to lielākoties domājam tad, kad kārtējo reizi, pašiem negaidot vai negribot, dzīve ir piespēlējusi pārmaiņas vai arī paši vēlamies kaut ko radikāli mainīt.
Cik daudz mēs spējam izmainīt un ietekmēt savā dzīvē? Par to lielākoties domājam tad, kad kārtējo reizi, pašiem negaidot vai negribot, dzīve ir piespēlējusi pārmaiņas vai arī paši vēlamies kaut ko radikāli mainīt. Nepatīkami ir tad, kad nākas apzināties savu bezspēcību – pats nespēju neko izmainīt un ir sajūta, it kā sistos ar pieri sienā. Droši vien katram nav sveša šī sajūta – gribu, bet nesanāk. Bet vai vienmēr tik svarīgi ir tas, ka nespējam ietekmēt daudzas lietas, ko vēlētos. Droši vien vissāpīgākais ir to atzīt sev, kādu laiku dzīvot kritiskos pašpārmetumos vai mocīt sevi ar nevajadzīgiem kompleksiem. Var apbrīnot mūsdienu jauniešus, kuriem nav nekādu aizspriedumu un it kā nekādas ietekmes. Viņi spēj būt brīvi, nesamāksloti un atraisīti. Bez nekādas izlikšanās, atvērti pret sevi, sabiedrību un pasauli.
Varētu šķist, cik nevainīgi, skaisti un vienkārši ir būt mazam bērnam. Toties bērnības gados gūtā neapzinātā ietekme no vecākiem var parādīties tikai tad, kad cilvēks ir pieaudzis un uzsācis patstāvīgu dzīvi. Runājot par ietekmi sadzīviskā līmenī, bieži vien cilvēks pats neapzinās, kā ietekmējas no tās vides, kurā dzīvo, no cilvēkiem, ar kuriem diendienā kontaktējas. Arī divu cilvēku attiecībās savstarpējai ietekmei bieži vien nav robežu un cilvēks pat neapjauš, cik tā ir spēcīga. Cita lieta – vai cilvēks tam nepretojas, ļaudamies, lai ar viņu manipulē vai izrīkojas kā ar mūžīgu privātīpašumu. Ja nav vēlēšanās tam pretoties, tad vai nu apzinies otra cilvēka pārākumu pār sevi vai diemžēl atzīsti, ka pats akceptē savas vērtības iznīcināšanu un patiesībā nekas neesi.
Augstākajos sabiedrības slāņos cīņa par varu vai ietekmi ir daudz nežēlīgāka. Tā cilvēku var celt, bet pavisam drīz nogrūst vēl zemāk, nekā viņš bijis. Tu vari kļūt par uzvarētāju, bet jau nākamajā mirklī pazaudēt visu, kas tev ir bijis. Tiklīdz kļūsti par šīs spēles dalībnieku, arvien vairāk palielinās risks, ka tā var spēji izmanīt domāšanu, attiecības ar citiem, bet pašapziņa kļūs vēl lielāka. Cīņa par ietekmi nozīmē ne vien lielāku atbildību, bet kļūst bīstama pašam pret sevi.
Žaklīnas Cinovskas televīzijas raidījumā “TV tip – tops” veiktā skatītāju aptauja par ietekmīgākajām personām Latvijā atklāja, ka pirmajā trijniekā ierindojušies: Aivars Lembergs, otrā – Vaira Vīķe – Freiberga un trešais – Valērijs Kargins. Pirmā desmitnieka topā minēti arī Einars Repše, Ainārs Šlesers, Sarmīte Ēlerte un citi. Miniintervijā par ietekmīgumu Ministru prezidents Einars Repše atklāj, ka ietekmīgums nav atkarīgs no amata, bet gan no cilvēka spēka. Taisnība ir arī tam – jo cilvēks ir spēcīgāka personība, un ja tālāko karjeru ietekmē arī veiksme, labvēlīgi apstākļi, tad viss var izdoties – vara būs viņa rokās.
