Pirms 9. Saeimas vēlēšanām lūdzām partijas sniegt atbildes uz 13 jautājumiem, kas interesē vēlētājus.
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām lūdzām partijas sniegt atbildes uz 13 jautājumiem, kas interesē vēlētājus. Aptaujājām kandidātus no tiem sarakstiem, kuru iekļūšana Parlamentā šķiet ticama, tas ir, kuri pēc socioloģisko pētījumu pēdējo mēnešu datiem sasniedz un pārsniedz piecu procentu barjeru. Tātad – uz jautājumiem atbild: “Jaunais laiks” (JL), Zaļo un Zemnieku savienība (Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība), “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), Tautas partija (TP), apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” apvienība (LPP/LC) un Saskaņas centrs (SC).
(Turpinās no 9.septembra)
JL
Valda Dombrovska vadībā JL ir izstrādājis inflācijas samazināšanas programmu. Galvenie akcenti: stingra fiskālā politika – tuvākajos gados jāpāriet uz bezdeficīta budžetu, jāierobežo nelietderīgie tēriņi, jānovērš pārspīlēta naudas tērēšana gada beigās. Investīcijas energoefektivitātē jānosaka par prioritāti un plašāk jāīsteno mājokļu siltināšanas programma. Jāapliek ar nodokli spekulatīvie darījumi ar nekustamo īpašumu un vērtspapīriem. Jāveicina kreditēšanas novirzīšana no patēriņa uz ražošanu. Jārada programmas, lai veicinātu iedzīvotāju naudas novirzīšanu no patēriņa uz ieguldījumiem. Konkurences veicināšana – stingrāk jāierobežo dominējošs tirgus stāvoklis, jākontrolē monopolistu tarifu pieaugumi. Valdības un Latvijas Bankas politikas koordinācija.
ZZS
– Inflācija ir jābremzē. Pirmkārt, jāierobežo pārmērīgo patēriņa kredītu apmērs. Otrkārt, stingri jāierobežo aplokšņu algu prakse. Treškārt, jāveicina uzņēmēju gūtās peļņas ieguldīšana jaunās investīcijās. Ceturtkārt, spekulatīvie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem ir jāapliek ar nodokli. Piektkārt, jāizvērtē iespēja palielināt nodokļu slogu, iegādājoties luksusa preces.
TP
Jā, nepieļaujot budžeta deficītu, samazinot šķēršļus uzņēmējdarbībai, lai ierobežotu ražotāju un pakalpojumu cenu pieaugumu.
TB/LNNK
Inflācija noteikti jāierobežo, taču to nedrīkst darīt uz sabiedrības mazturīgās un vidēji turīgās daļas rēķina, piemēram, iesaldējot atalgojumu valsts sektorā strādājošajiem. Straujo patēriņa pieaugumu, kas ir viens no galvenajiem inflācijas cēloņiem, var ierobežot, apturot neadekvāto nekustamā īpašuma bumu. Daudzi ekonomisti norāda, ka nekustamā īpašuma tirgū notiekošais Latviju ir pārvērtis par “burbuļekonomikas” zemi, kur straujais patēriņa pieaugums ir saistīts ar cerībām uz nākotnē gūstamo peļņu no darījumiem nekustamā īpašuma sektorā. Turklāt šajā sektorā dominējošā ir “pelēkā”, valsts neuzskaitītā nauda, kuras brīvā plūsma ir jāierobežo.
LPP/LC
LPP/LC recepte inflācijas ierobežošanā ir konkurences veicināšana. LPP satiksmes ministra Aināra Šlesera veiksmīgā darbība pierādījusi, ka konkurence ne tikai neļauj cenām pieaugt, bet pat būtiski samazina. Piemēram, pareiza lidostas nodevu politika ļāva aviācijas tirgū ienākt daudzām aviokompānijām, kā rezultātā aviobiļešu cenas kritās līdz pat 10 reizes. Savukārt trešā mobilo sakaru operatora ienākšana stimulēja mobilo sakaru tarifu būtisku krišanos. Paradoksāli, bet kamēr visās citās nozarēs bija vērojams straujš cenu kāpums, transporta un sakaru nozare piedzīvoja lielāko deflāciju jeb cenu samazināšanos.
PCTVL
Inflāciju var un ir nepieciešams samazināt. Bet, pirmkārt, jānodrošina iedzīvotāju ienākumi, ar likumu piesaistot minimālas algu, pensiju un pabalstu lieluma kāpumu reāla iztikas minimuma pieaugumam. Lai samazinātu inflācijas tempus, nepieciešams:
* pazemināt PVN likmes komunālajiem pakalpojumiem un pirmās nepieciešamības precēm;
* izmantot Latvijā preces no NVS valstīm, tajā skaitā medikamentus;
* normalizēt attiecības ar valstīm – resursu piegādātājām;
* samazināt budžeta izdevumus, tajā skaitā: minimizēt militāros izdevumus; atlikt ambiciozu projektu realizēšanu; nepieļaut ierēdņu algu pieauguma tempu palielināšanos, kas pārsniegtu vidējās algas pieauguma tempus valstī.
SC
Inflāciju lielā mērā nosaka ārējie iemesli – piemēram, karš Irākā un tam sekojošais naftas un attiecīgi benzīna cenu kāpums -, un tos Latvijas līmenī regulēt nav iespējams. Inflāciju var daļēji samazināt, ierobežojot nekustamā īpašuma spekulatīvo cenu kāpumu, samazinot izdevumus ambicoziem projektiem (piemēram, NATO samita rīkošanai Rīgā), atsaucot Latvijas militāro misiju Irākā. Inflācijas tempus varētu mazināt arī citi pasākumi: ilgtermiņa noguldījumu stimulēšana iedzīvotājiem, pakāpeniska PVN samazināšana pirmās nepieciešamības precēm un komunālajiem pakalpojumiem (izmantojot izņēmumus, ko pieļauj ES direktīvas), lētu medikamentu un degvielas importa veicināšana no Krievijas un NVS valstīm. Taču galvenais ir cīnīties ne vien pret cenu pieaugumu, bet arī par iedzīvotāju ienākumu līmeņa palielināšanos: darba samaksas pieaugumu, pensiju un pabalstu savlaicīgu indeksēšanu.
* * *
Nākamajā numurā partijas atbildēs uz jautājumu:
Vai jūs atbalstāt nekustamā īpašuma darījumu aplikšanu ar speciālu nodokli?
