Tā ļaus papildus rast naudu
Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ārstu asociācijas vadītāja
Esmu par valsts obligāto veselības apdrošināšanu, jo par privāto veselības apdrošināšanu šobrīd diskusijas nenotiek. Valsts obligātā veselības apdrošināšana ir iespēja papildus dabūt naudu veselības aprūpei, kas īstenībā ir katastrofāli nepieciešama. Nepieciešama gan neatliekamās medicīniskās palīdzības normālai nodrošināšanai profesionālajā izpratnē, gan pacientu primārajai aprūpei, lai tās pieejamība būtu tāda, kas apmierinātu cilvēkus, nemaz nerunājot par stacionāro medicīnas speciālistu pakalpojumiem un izmeklējumiem. Par to naudu, kas ir, iekšēji reformas var grozīt, kā vien vēlas, bet šī nauda ir tik maza, ka neko vairāk izreformēt nav iespējams. Neatliekamā medicīniskā dienesta dati, piemēram, par pagājušo gadu liecina, ka divpadsmit procenti izmeklējumu vai konsultācijas veidojas dubultā. Šo divpadsmit procentu dubultajā apritē arī no valsts nauda tiek izlietota dubultā, ko varētu ietaupīt. Ja kopējais budžets ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, tad aptuveni 7 miljonus varētu arī ietaupīt. Problēma jau ir tāda, ka šo apriti var sakārtot, tikai paralēli ieviešot e- veselību. Ja ir e-veselība, tad ir redzams, kur paliek pakalpojums, kas par to norēķinās. Tas viss izskatās tik ļoti loģiski un saprotami, ka pat negribas atkārtot seno stāstu par to, kur ir palikuši tie miljoni eiro, kas bija paredzēti e- veselības ieviešanai, jo mūsu valstī šīs e-veselības nav. Uzskatu, ka vienreiz par visām reizēm tai ir jābūt. Nedomāju, ka e-veselībai ir jābūt ļoti smalkai visos sīkumos, bet pamatlietām tajā noteikti ir jābūt. Pirmām kārtām jau tam, kas ir saistīts ar savstarpējo konsultāciju izmeklējumu atpakaļsaiti, lai medicīnas speciālisti var izsekot, kā norit pakalpojums, kas tiek sniegts mūsu pacientiem. Tā jau ir tikai normāla veselības aprūpe. E-veselība ļauj izsekot arī valsts naudas izlietojumam par šiem pakalpojumiem. Tās ir tādas pamatlietas, kuras pat nevar saukt par reformu. Tās ir veselības aprūpes process. Veicot strukturālās reformas, viss maksimāli ir jau samazināts. Ko vēl ir iespējams apvienot, es vairs pat nezinu? Lai jau tie, kas domā, ka vēl kaut ko ir iespējams apvienot, lai arī apvieno. Vai tādēļ būs ekonomiskais labums, īsti vairs nav saprotams. To, ka ir nepieciešama papildus nauda veselības aprūpei, tas ir nepārprotami. Es vienmēr esmu iestājusies par to, ka veselības aprūpes obligātajai apdrošināšanai ir jābūt no valsts budžeta. ◆
Nav īstais brīdis to darīt
Aigars Malcāns, lauku uzņēmējs
Grūti spriest, bet, manuprāt, šobrīd nav īstais brīdis ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Uzskatu, ka vajadzētu labāk darba devējiem samazināt kādu nodokli, kaut vai to pašu sociālo, kura lielāko daļu es kā darba devējs katru mēnesi maksāju darba ņēmējiem. Šā nodokļa mazāko daļu cilvēks, kurš pie manis strādā, katru mēnesi maksā pats. Uzskatu, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana būs vēl viena papildus nodeva darbinieku drošināšanas veidā. Godīgi jāatzīst, ka darba devējiem jau nebūs variantu, kā vien nonākt zem šī sloga. Ja valsts tā izlems, es jau neko iebilst nevarēšu. Apzinoties šo iespējamo papildus slogu, man nav iespējams samazināt arī darbinieku skaitu, jo darbs taču ir jāpadara. Arī man pašam ir jāstrādā. Nekādu izdienas pensiju arī nesaņemšu. Man ir tāda sajūta, ka visi šie plānotie jaunie ieviesumi ne tikai mani, arī citus padara par savas valsts vergiem. Ja mani darbinieki strādā apzinīgi un godīgi, man nav grūti viņiem arī maksāt vairāk. Tāpēc arī saistībā ar obligāto veselības apdrošināšanu ir jāievieš cita sistēma, kas uzņēmējiem neradīs papildu slogu. ◆
