Atkal uzvirmojusi diskusija, vai vajadzētu ļaut piedalīties vēlēšanās jauniešiem jau no 16 gadu vecuma. Atšķirībā no kaimiņiem igauņiem, kuri ir samazinājuši vecuma slieksni, pašlaik mūsu valstī vēlēt var no 18 gadiem. Vai politiskajam briedumam vispār ir vecuma slieksnis? Esmu pārliecināta, ka nav. Šī ideja ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot jaunākiem par 18 gadiem nav nekāds jaunums. Par to, kā zināms, jau ir ticis plaši diskutēts pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Papētot pieejamos aptaujas datus, kas pieejami interneta dzīlēs, ir redzams, ka politika nav tas, kas interesētu ļoti daudzus jauniešus vecumā no 18 gadiem, kur nu vēl jaunākus par 18 gadiem. Tādi ir fakti. Protams, ir izņēmumi, un to neviens neapšauba. Un tie, iespējams, ir jaunieši, kas jūt aicinājumu vai kuri apzinās savus pilsoniskos pienākumus. Bet tomēr interesanti, cik būtu tādu, kas spētu kritiski izvērtēt partiju programmas, solījumus un reklāmas? Cik būtu tādu, kas spētu pieņemt patiešām patstāvīgu lēmumu, nesekojot bara instinktam vai savu vecāku ieteikumiem? Pieļauju, ka tā būtu salīdzinoši maza daļa. Intereses trūkums par politiku, politiskajiem procesiem nav tikai vērojams starp jauniešiem. Aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka interese par politiskajiem notikumiem starp Latvijas iedzīvotājiem sasniegusi ļoti zemu līmeni. To apliecina arī vēlēšanu rezultāti. Sabiedrība ir samērā inerta.
Iespējams, pirms domāt, vai piešķirt balsstiesības jauniešiem no 16 gadu vecuma, varbūt būtu vērts padomāt, kā veicināt jaunieši interesi, izglītošanu par politiku, jo šajā tehnoloģiju, viedtālruņu un sociālo tīklu laikmetā ar dzīvošanu virtuālajā pasaulē, manuprāt, tas būtu īsts izaicinājums, jo politika nav un nebūs viņu prioritāte. Viņiem ir citas intereses, kas šķiet daudz būtiskākas. Noteikti, ka būtu jāaktualizē jauniešu loma politikā. Sen zināms, ka izglītota sabiedrība ir gudra sabiedrība, neizglītota – viegli vadāma, manipulējama. Un mums vajag izglītotu sabiedrību. Izglītība ir vērtība, un tas ir nenoliedzami.
