Par nepilniem pieciem eiro, ko tuvākajā nākotnē Labklājības ministrija grasās piemest klāt pie pašreizējām pensijām, paaugstinot uz pusi pensiju indeksācijas koeficientu. Labi skan – uz pusi vairāk! Bet patiesībā – nieka graši, kurus pensionārs atkal varēs skaldīt mēneša griezumā un priecāties, ka var atļauties nopirkt ko vairāk. Esam pacietīga tauta. Ne velti pašreizējais labklājības ministrs apgalvo, ka Latvijas pensiju sistēma darbosies arī pēc 100 gadiem, jo savu dzīvotspēju pierādījusi, izciešot ekonomisko krīzi. To, ka sistēma esot stabila, secina arī Eiropas Komisija, lai gan tanī pašā laikā kritizē to par nabadzības riskiem daudziem mazo pensiju un nelielo algu saņēmējiem. Ministrs arī šajā sakarā sola izmaiņas. Tiek plānots risināt mazo pensiju saņēmēju problēmu – gan tiem, kuriem ir liels darba stāžs, gan tiem, kuri strādājuši lauksaimniecībā vai kaitīgos darba apstākļos un ir pensionējušies agrāk. Ja vien tie atkal nebūs pāris eiro! Nav brīnums, ka viens otrs seniors dodas uz ārzemēm baudīt pieklājīgas vecumdienas. Neesot kas sapelna pensionāriem lielās pensijas. Bet tāpēc jau 100 gudras galvas domā, lai tie, kas var strādāt un dzīvot Latvijā, nepakotu čemodānus un nedotos projām labākas dzīves meklējumos. Jaunatnei nekas cits neatliek, kā gaidīt, līdz seniori, kuriem pensionēšanās vecumu arvien palielina, sagaidīs savu kārtu stāties darba ierindā. Vai valstij tas ir izdevīgāk? Cerams, ka Latvijā nedomā pensionēšanās vecumu palielināt līdz pat 80 gadiem, kā to, piemēram, plāno Lielbritānijā. Tad gan pensijas vairs vispār maksāt nevajadzēs.
