Valērijs Bautris, uzņēmējs
Domāju – mūsu pusē ārzemniekiem izdevīgāk ir vispirms nekustamo īpašumu paņemt nomā. Tad laika gaitā var redzēt, ir vai nav vērts pirkt. Ja kas, nomnieks var sakravāt mantas un doties meklēt izdevīgāku variantu. Tas ir mazāks risks. Darījumu cilvēki spriež tā. Piemēram, vācu uzņēmums, kuram ir šūšanas firma Gulbenē, 20 gadu nomā telpas. Lieta tāda, ka izpriecām, dzīvošanai Šengenas zonā Gulbenes novads der, bet vai attīstībai der? Teorētiski novadā zemi varētu iegadāties, piemēram, industriālu lielfermu izveidei, piemēram, cūku audzēšanai. Taču jārēķinās, ka Gulbenes novadā vairs nav kvalificēta darbaspēka un tāpēc izvērst ražošanas attīstību ir grūti. Agrāk Latvijā bija kvalitatīvs darbaspēks. Varbūt tāpēc, ka tīri objektīvi Padomju Savienības laikos atradāmies centrā, bet tagad esam Eiropas Savienības nomalē. Pasaule ir tā iekārtota, ka cilvēki dzīvo tur, kur ir darba iespēja. Ja nav darba, meklē, kur ir. Tā notiek ne tikai pie mums. Šveicē saka tā: “Ja uz darbu ir jābrauc ilgāk nekā pusstundu, tad ir jāmaina vai nu darbs, vai dzīvesvieta.” Cilvēki kravā koferus un aizbrauc.
Andris Musajevs, uzņēmējs
Dzīvot pastāvīgi šeit neviens ārzemnieks negrib. Īpašumus pērk trešo valstu pārstāvji, lai viņiem būtu tiesības braukt pa visu Eiropas Savienību un uzturēties tur. Man ir paziņas, kuri Rīgā tikai tāpēc iegādājas dzīvokļus vai ēkas. Paši tur nedzīvo, izīrē. Maskavieši man ir stāstījuši, ka Krievijā vienu brīdi pat bija tāda valsts policija, ka bankas uz ļoti izdevīgiem noteikumiem izsniedza kredītus, lai tikai Krievijas pilsoņi pirktu īpašumus prestižās vietās Baltijas valstīs. Man nav pamata neticēt stāstītajam. Ne tikai mūsu nekustamie īpašumi viņus interesē. Visiem zināms, ka Čehijā un ASV ir pilsētas, kurās dzīvo gandrīz vai tikai krievvalodīgie iedzīvotāji vien. Gulbenes novadā neesmu dzirdējis, ka ārzemniekiem būtu liela interese par mūsu nekustamajiem īpašumiem. Man personīgi ir bijusi viena saruna ar ārzemnieku, kurš interesējās, vai var nopirkt man piederošo purvu Litenē. Tur bija interese par bioloģisko materiālu, kuru var iegūt šajā purvā.
Ivars Kupčs, deputāts
Būtu interesanti uzzināt informāciju, cik tādu darījumu novadā ir bijis, kad mūsu nekustamos īpašumus iegādājušies ārzemnieki. Jājautā, vai pēc tam šī zeme tiek kopta, apstrādāta, izmantota? Ja tas notiek, nav pamata uztraukumam. Pieļauju, ka lauksaimniecības zemi, kuru iegādājušies ārzemnieki, pēc tam nomā un izmanto vietējie cilvēki. Vislielākās bažas ir, ja ārzemnieki iegādājas nekustamos īpašumus un pēc tam neliekas zinis, ļauj aizaugt ar krūmiem. Pie jebkura nekustamā īpašuma ir jāpieliek rokas, tas ir jāizmanto tā, kā ir paredzēts. Visiem zināms, ka bija laiks, kad varēja ļoti lēti nopirkt zemi. Bija, kas izmantoja šo iespēju. Neredzu iemeslu pārmetumiem. Ja pirkums noticis tāpēc, lai pēc tam dārgāk pārdotu, tas gan mums nenes nekādu labumu.
