Aizsardzības ministrija un Ministru prezidente uzskata, ka obligātais militārais dienests Latvijā šobrīd nav nepieciešams
Intars Liepiņš, Gulbenes novada domes deputāts
Pats jau 18 gados iestājos jaunsargos, patriotisma vadīts. Puišus jau interesē ieroči. Tagad esmu zemessargs, tāpēc domāju, ka labāk ir profesionāli sagatavotas vienības, kaut arī skaitliski mazākas, nekā cauri izlaists liels skaits puišu obligātajā militārajā dienestā. Ja, piemēram, būs karš vai militārs konflikts un no dienesta līdz šim militārajam konfliktam būs pagājis laiks, daudz kas būs aizmirsies, jo laiks iet uz priekšu, tehnoloģijas mainās. Uzskatu, ka Latvijā ir jāstiprina profesionālais dienests, jo ir jābūt ne tikai cilvēku skaitam, bet arī ekipējumam un aprīkojumam atbilstoši mūsdienu prasībām. Vajadzētu stiprināt arī Zemessardzi.
Pie Latvijas stāvokļa, kāds tas ir pašreiz, ar tiem cilvēku resursiem, kas ir pieejami, labāk ir profesionāla armija, nevis obligātais dienests. Tie, kas to dara profesionāli, zinās, ko darīt attiecīgā situācijā.
Uzskatu, ka tagad nav kārtības valstī ne medicīnas jomā, ne iekšlietu, ne aizsardzības sistēmā. Lai arī šīm vajadzētu būt prioritātēm, tās tomēr ir atstātas novārtā un netiek attīstītas un pilnveidotas, kā tam vajadzētu būt. Ministri jau var mainīties. Tas nav slikti, tikai ar noteikumu, ja attiecīgajā ministrijā strādā savas nozares profesionālis.
Dainis Brūniņš, ozolkalnietis
No vienas puses, uzskatu, ka jauniešus obligātais militārais dienests vairāk disciplinētu, jo mūsdienu jaunatne, manuprāt, maz iesaistās fiziskās aktivitātēs, bet gan izvēlas vairāk sēdēt pie datora. Nav normāli, ja no 100 procentiem tikai 12 procenti jauniešu ir derīgi karaklausībai. Tāda statistika bija pirms pāris gadiem. Viņiem būtu nepieciešama fiziska slodze. No otras puses, ja mēs esam NATO, tad tomēr algoti zaldāti ir profesionālāki. Ja padomā, ko tad mūsdienu apstākļos tas jaunais zellis pa gadu dienestā var iemācīties? Neko. Varbūt tikai turēt rokās ieroci, bet nevis ar to rīkoties. Tāpēc uzskatu, ka profesionāla armija tomēr ir labāka un tie, kas vēlas, var labprātīgi, piemēram, iesaistīties Zemessardzē. Kaut gan skolā, manuprāt, būtu noderīgi kaut vai militāro mācību ieviest, lai būtu stāja un fiziski attīstīti cilvēki. Tagad viss ir tik datorizēts – sēdi pie datora, veic pārskaitījumus, izlasi, ko vajag, nekur nav jāiet. Arī laukos ir jaunieši, kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, bet ir arī tādi, kas neko nedara, pat savās mājās nestrādā. Es pats dienēju astoņdesmitajos gados gaisa desantniekos krievu armijā. Man patika dienests. Ir, protams, savi mīnusi, bet ir arī savi plusi – satikties ar dienesta biedriem, parunāties. Ir ko atcerēties.
Viktors Bogdanovs, gulbenietis
Tas ir diskutējams jautājums, un tam nebūt nav tik viennozīmīgas atbildes. Visā ir savi plusi un savi mīnusi. Man pat grūti atbildēt, kā būtu labāk. It kā jau, no vienas puses, vajadzētu obligāto karadienestu. Tas būtu kaut vai priekš pašiem puišiem. Dienestā ir treniņi, tiek nostiprināta izturība, puiši arī garīgi kļūst spēcīgāki. Tiek audzināts raksturs. Tas būtu ieguvums pašam cilvēkam. Man gan vairs netrāpījās dienēt obligātajā dienestā. Ja vajadzētu dienēt, varbūt arī gribētu. Nezinu, jo nav bijusi tāda situācija. Bet, no otras puses, varbūt arī labāk, ja valstī ir profesionāla armija. Viņi darbojas šajā jomā pēc savas gribas, pēc sava brīva prāta, tas nav uzspiests ar varu. Ja viņi paši grib un darbojas, tad arī kvalitāte ir labāka. Savukārt tie, kas vēlas, var iesaistīties Zemessardzē. Tagad to taču var darīt ne tikai vīrieši, bet arī sievietes.
