Vai man ir gadījies saņemt algu aploksnē? Ne jau vienmēr tas notiek tiešā nozīmē, drīzāk tas ir tēlains izteikums. Alga aploksnē – tā ir nauda, par kuras apriti nezina valsts. Vai valstij patiešām viss ir jāzina?
Vai man ir gadījies saņemt algu aploksnē? Ne jau vienmēr tas notiek tiešā nozīmē, drīzāk tas ir tēlains izteikums. Alga aploksnē – tā ir nauda, par kuras apriti nezina valsts. Vai valstij patiešām viss ir jāzina?
Cilvēks, kas nopelna minimālo algu jeb pat mazāk, visticamāk, domā, ka viņa liktenis visiem ir vienaldzīgs, valsti ieskaitot. Tāpēc šis cilvēks ar prieku piekrīt par darbu saņemt papildu atalgojumu no darba devēja “melnās kases”. Vai tiešām šāda attieksme ir pareiza un vai šāda ekonomika nāk par labu sabiedrībai, tautai, valstij kopumā?
It kā neredz citu izeju
“Dzirkstele” izjautāja uzņēmējus, kas par šo tēmu piekrita runāt tikai teorētiski bez jebkādām konkrētām norādēm un tikai anonīmi. Kas tas ir – alga aploksnē? To jautājam uzņēmējiem.
“Alga aploksnē – tā ir samaksa virs oficiālās darba algas. Neviens uzņēmējs atklāti par to runāt negribēs,” saka viens no iztaujātajiem darba devējiem. Viņš uzskata, ka šī nav tikai darba devēju problēma vien.
“Ja tā būtu tikai uzņēmēju problēma, tad tā pastāvētu vienu dienu. Ne ilgāk. Taču arī darba ņēmēji ir ieinteresēti pelnīt vairāk, papildināt savu ģimenes budžetu nekavējoties. Ātrākais veids, kā to var izdarīt – izmaksāt cilvēkiem daļu algas aploksnēs,” saka uzņēmējs.
Kāds cits uzņēmējs pauž, ka šāda uzņēmēju darbības politika ir pretvalstiska. Viņi paši to apzinoties. Taču situācija esot tāda, ka tā vienkārši notiek.
“Tā notiek ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Nav vērts palielināt algu par desmit latiem, ja, atvelkot nodokļus, tur pāri paliek kripata,” saka uzņēmējs.
VID tikmēr cīnās kā Dons Kihots
Šogad deviņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienests (VID) 42 nodokļu maksātājiem Gulbenes rajonā ir nosūtījis vēstules, informējot, ka šo cilvēku alga nesasniedz valstī noteikto minimālo darba algu. VID arī informē par sekām, ja nodokļu maksātājs izvairās no nodokļu nomaksas.
VID Vidzemes reģionālās iestādes Gulbenes nodaļas tematisko pārbaužu daļas priekšniece Svetlana Romanovska stāsta, ka VID ir izstrādāts un apstiprināts pasākumu plāns cīņā ar algām aploksnēs. Ierēdņi regulāri izskata pārskatus, ziņojumus par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, kā arī īpaši kontrolē tos maksātājus, kas savos ziņojumos vispār neuzrāda strādājošos.
Talcinieki vai strādnieki?
“Starp tādiem gadījumiem ir zemnieku saimniecības, kuru īpašnieki ir pašnodarbinātas personas. Protams, viņi veic darbību, bet parāda, ka visus darbus veic ar saviem spēkiem vien. Parasti gan tā nav, jo nāk cilvēki, kas veic darbu stundu vai pāris stundu. Tie var būt arī kaimiņi vai radi. Ja ir ziņojumi par to, tad izvērtējam, organizējam tematiskās pārbaudes,” saka S.Romanovska.
Viņa informē, ka VID šogad veica auditu kādā uzņēmumā, jo tur grāmatvedībā atklājās, ka uzņēmuma darbība notiek, bet nemaksā sociālo nodokli ne par vienu darbinieku. Audita rezultātā šajā uzņēmumā papildus ir aprēķināti sociālā nodokļa maksājumi 3664,96 latu vērtībā. “Pašlaik notiek šā lēmuma pārsūdzība, taču joprojām lēmums ir spēkā,” stāsta S.Romanovska.
Sūdzas par darbu bez līguma
VID aplokšņu algu jautājumā sadarbojas ar Valsts darba inspekciju. Abas iestādes apmainās ar ziņojumiem. VID divas reizes šogad kolēģiem Valsts darba inspekcijā ziņoja par pārkāpumiem uzņēmumos. Rezultātā vienā gadījumā kolēģi, veicot pārbaudi, tomēr nekonstatēja darba likumdošanas neievērošanu, bet otrā gadījumā informācija guva apstiprinājumu un tika aprēķināts administratīvais naudas sods 20 latu vērtībā.
“Šajā gadījumā uzņēmumā mēnesi bija nodarbināts cilvēks bez darba līguma noslēgšanas. Darba līgums bija noslēgts tikai otrajā darba mēnesī,” stāsta S.Romanovska.
Šogad VID vienā gadījumā Gulbenes rajonā konstatēja administratīvu pārkāpumu, kad darba devējs bija nodarbinājis divus darba ņēmējus bez darba līguma noslēgšanas. Tika noteikts 100 latu naudas sods uzņēmuma amatpersonai.
Strādā virsstundas bez atlīdzības
VID regulāri saņem un analizē iedzīvotāju sūdzības par aplokšņu algām, kā arī citu informāciju. Rezultātā tiek organizētas tematiskās pārbaudes sadarbībā ar citām valsts institūcijām. Šogad bijušas 52 šādas kopīgas pārbaudes. Ir uzrakstīts 31 administratīvo pārkāpumu protokols, kopumā nosakot naudas sodu 1780 latu vērtībā. Savukārt 12 gadījumos VID, konstatējot pārkāpumu, lietvedību izbeidza un par pārkāpumu izteica mutvārdu aizrādījumu.
Šogad VID Gulbenes rajonā arī veica vienu tematisko pārbaudi par to, ka cilvēki nodarbināti virsstundas un par to nesaņem atlīdzību. Pārkāpumi tika konstatēti. Atklājās arī, ka uzņēmumā nepareizi aizpildīta darba laika uzskaites tabula. Uzņēmuma amatpersona par to administratīvi sodīta ar 100 latu naudas sodu.
“Gadās, ka saņemam sūdzības, bet, kad ierodamies uz pārbaudi konkrētajā darba vietā, aptaujas lapās strādājošie uzrāda darba algu 80 latu vērtībā un neviens neatzīstas, ka reāli saņem vairāk,” saka S.Romanovska.
***
Aptauja
Kas tas ir – alga aploksnē?
Uldis Kļaviņš no Gulbenes:
– Nemāku teikt. Tas mani kā pensionāru neinteresē. Saņemu pensiju, papildus neko nepelnu.
Gunita Zvirgzdiņa no Stradiem:
– Zinu, kas tas ir, bet pati nesaņemu. Kamēr esi jauns, algu aploksnē saņemt ir labi. Bet, kad jāiet pensijā, tas vairs nav labi.
Andrejs Klucis no Gulbenes:
– Pašam ar to nav bijusi darīšana, bet zinu, kas tas ir. Strādniekiem diezin vai tas ir izdevīgi, uzņēmējiem – ir. Bet, ja daudz runāsi pretī, vispār nesaņemsi nekā.
