Obligātajā iesaukumā – nē
Dzintra Ločmele, gulbeniete
Es neatbalstu to, ka Latvijā būtu jāatjauno obligātais iesaukums armijā, un neatbalstu tāpēc, ka, manuprāt, obligātais militārais dienests Latvijai nekādu īpašu labumu un sagatavotību nedos. Tas ir darbs, un jebkurā darbā visu laiku profesionāli ir jāmācās un jāiet uz priekšu. Ja piespiedu kārtā tevi aizdzīs slaucīt ielas vai šaut mežā, tas neko nedos. Ja cilvēks nav ieinteresēts darīt to, ko no viņa prasa, rezultātu nebūs. Vai tāpēc Latvijai ir jāizšķiež līdzekļi, lai sūtītu visus piespiedu brīvprātīgi obligātajā armijā? Nedomāju gan. Uzskatu, ka Latvijai tagad ir ļoti laba armija, profesionāla, jo viņi tur tiešām strādā, tas ir viņu ikdienas darbs, par kuru viņi saņem algu tāpat kā jebkurš cits. Tādu armiju es atbalstu, bet obligāto – ne. Ticība Eiropas Savienībai un arī NATO man ir, līdz ar to pēc būtības savā valstī jūtos droši.
Pati 12 vai 13 gadus esmu brīvprātīgi darbojusies Zemessardzē, tagad vairs ne, jo izstājos. Pat esmu saņēmusi medaļu par desmit gadu nopelniem Zemessardzē. Izstājos, jo man tas vairs nepatika, es kā sieviete izaugu no tā brīža, kad ir jāskrien pa mežu ar ieroci. Lai arī šaut man patīk, bet tam visam zuda jēga un pārliecība, ka es to gribu darīt vēl. ◆
Šodien justies droši nevaram
Mairis Upītis, beļavietis
Grūti pateikt. Vienai daļai jauniešu gan, manuprāt, vajadzētu iziet armiju. Tas disciplīnas dēļ. Lai iemācās to, kas ir kārtība, kā arī armija būtu nepieciešama, lai cilvēks saprastu, ko nozīmē aizstāvēt savu valsti. Kā ir tagad? Paskatās televīziju un viss. Nebūtu slikti, ja jaunieši izietu šādas apmācības un saprastu, kas ir kas un kā reaģēt vajadzīgajā mirklī, un varbūt tad arī ar disciplīnu viss būtu kārtībā. Protams, es nedomāju, ka viņi tad būs baigie karotāji, bet viņiem būs radies priekšstats. Protams, viss atkarīgs būtu arī no tā, kas un kā šīs apmācības veiktu. Ja tur pastāvētu “ģedovščina” un notiktu spīdzināšana, un tas viss būtu tikai ķeksīša dēļ, tad tas nekam nederētu un tad arī jaunieši neko neiemācītos, bet, ja māca patriotismu un tēvzemes mīlestību, ja viss notiek kvalitatīvā līmenī, tad gan. Apmācībām nebūtu jābūt arī ilgstošām, ar sešiem septiņiem mēnešiem pietiktu. Šodien justies droši vairs nevaram ne par ko. Mēs neesam pretinieki Krievijai. Pāris stundu jautājums, lai visu te iznīcinātu. ◆
Uzspiesta armija – nav labākais risinājums
Adīna Andževa, jaungulbeniete
Es par to esmu domājusi un uzskatu, ka obligātais dienests – tas nav pareizi, jo tas tiks uzspiests. Cilvēki taču katrs domā citādāk. Ja armijā izvēlas dienēt cilvēks pats, tad viņš zina, kas ir patriotisms, un viņš arī par to saņem naudu. Tas ir gudrāk, jo uzspiestā armija nav tas labākais risinājums. Obligātais iesaukums tomēr nebūtu pareiza rīcība. Manuprāt, jau skolās vajadzētu mācīt militārās zinības, lai, to mācoties, skolēns var izvēlēties, vai tas viņu saista vai tomēr ne. Mana meita ir iestājusies jaunsargos. Viņi norūdās, tiek audzināts patriotisms, viņai patīk. Jauniešus jau tas viss interesē – gan aizsardzība, gan fiziskā sagatavotība, kuru var iegūt. Kad bērniem ir šīs iemaņas, viņi saprot, vai grib savu dzīvi saistīt ar militāro virzienu, vai viņam tas patiks, vai derēs. Viņiem ir izvēle, un pareizākais, manuprāt, būtu atstāt izvēli paša cilvēka rokās. Piespiedu kārta rezultātu nedos nekādu. Agrāk jau bija obligātais dienests, bet labuma no tā nebija. ◆
