Ceturtdiena, 15. janvāris
Fēlikss, Felicita
weather-icon
+-16° C, vējš 0.45 m/s, DA vēja virziens

Vai Jēzus Kristus gāja pa ledu?

Bībeles Jaunajā Derībā vēstīts, kā Jēzus Kristus spējis iet pa ūdens virsmu.

Bībeles Jaunajā Derībā vēstīts, kā Jēzus Kristus spējis iet pa ūdens virsmu. Laikraksts “Rītdiena” (iznācis 8.aprīlī) apšaubījis šo brīnumaino spēju un pielīdzinājis Jēzu Kristu Latvijas brūnajam lācim, kas šajās aprīļa dienās pa ledu devies uz Roņu salu Igaunijā un uz ledus gabala iepeldējis atklātā jūrā.
Lāča liktenis tā arī nav zināms, kaut igauņi izlidoja ar helikopteru meklēt ķepaini un glābt. Jēzus Kristus, ja ticam Bībelei, pēc pastaigas pa ūdens virsmu nekur nepazuda, nenoslīka, bija sveiks un vesels. Laikraksts “Rītdiena” atsaucas uz Floridas štata universitātes okeanogrāfijas profesora Dorona Nofa pētījumu rezultātiem un atziņu, ka Jēzus Kristus dzīves laikā neparastas ūdens un atmosfēras kombinācijas dēļ pašreizējā Izraēlas teritorijā varēja būt ledus veidošanās Galileja jūrā. Protams, šī teorija skaidro tikai vienu Jēzus Kristus fenomena izpausmi, taču tā nespēj izskaidrot viņa augšāmcelšanos pēc nāves.
Savukārt fiziķis, baltkrievu profesors Alberts Viktors Veiniks (1919 – 1996), kura publicētos zinātniskos darbus padomju gados cenzori pavēlēja izņemt no tirdzniecības un bibliotēkām, lai tos neviens nelasītu un nezinātu, apgalvo: levitācija jeb cilvēka spēja lidot un iet pa ūdens virsmu pēc paša gribas ir reāla un daudzi jogi to prot. Levitāciju viņš saista arī ar teleportāciju – ķermeņa spēju izgaist vienā telpas vietā un parādīties (uzrasties) citā. Lai arī zinātnē joprojām daudzi A.V.Veinika atklājumus uzskata par kurioziem, turklāt daudziem nepieņemama ir zinātnieka kristīgā pārliecība, tomēr tieši viņam pirmajam pasaulē ir izdevies ar eksperimentiem pierādīt teoriju par tā saucamo hronālo lauku jeb laika starojumu, kuru var uzkrāt, radīt mākslīgi (palēnināt vai paātrināt laiku) un fiksēt. Viņš formulēja jēdzienu “hronosfēra” – planētas laika lauku, kas kontrolē pagātnes pāreju nākotnē. A.V.Veiniks uzskata, ka mēs, cilvēki, dzīvojam hronāli metriskā pasaulē jeb izmērāmas laika telpas pasaulē, kā pierādījums tam ir mūsu pakāpeniska novecošana. Zinātnieks arī pierādījis, ka katram cilvēkam piemīt noteikts – pozitīvs vai negatīvs – hronālais lauks, starojums, tāpēc arī mīts par “ļauno aci” ir reāls. Negatīvo var neitralizēt ar proporcionāli tikpat lielu pozitīvā devu. Kā uzskata profesors, līdzās “taustāmajai pasaulei” eksistē vēl daudz citu smalko pasauļu ar raksturīgu spēju pārvaldīt laiku, eksistēt ārpus laika un telpas, pārvaldīt enerģijas, spēju palielināt un samazināt ķermeņa masu pēc paša vēlēšanās. Tam vajadzīga cilvēka garīga attīstība, koncentrācija, meditācija. Tas viss darāms pēc katra paša brīvās gribas. Tieši to māca joga.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.