Andrašs Fazekašs no Daukstu pagasta: Man tā ir bijis daudzas reizes mūžā. Tādos brīžos es kļūstu vienkārši mēms. Necenšos izskaidroties sabiedrībā. Vēlāk atceros piedzīvoto. Tie ir nepatīkami brīži.
Andrašs Fazekašs no Daukstu pagasta:
Man tā ir bijis daudzas reizes mūžā. Tādos brīžos es kļūstu vienkārši mēms. Necenšos izskaidroties sabiedrībā. Vēlāk atceros piedzīvoto. Tie ir nepatīkami brīži. Sevišķi nepatīk, ja divu cilvēku sarunā neaicināti iejaucas trešais, kas nav kompetents šajā tēmā. Reizēm tad pārņem kauns. Tāpēc no tādām situācijām labāk ir jau laikus izvairīties vai ignorēt tās.
– Druvis Brenčs no Gulbenes:
Man tādas situācijas nekad nav radījušas nekādas problēmas vai nepatīkamas sajūtas. Ja kāds vēlas “taisīt brīnumus”, kāpēc man par to būtu jājūtas neērti? Sevišķi jau tad, ja tas nekādi neskar mani. Ja skar… tad jāpasmaida vai jāpagriež mugura un jāiet projām. Es negrasos kāda cita vietā justies vainīgs. Iespējams, viss ir atkarīgs no tā, cik brīvi uztveram apkārtējos un sevi sabiedrībā. Katrs pats izvēlas, kā rīkoties, kā justies. Protams, katram ir savi uztveres stereotipi. Es necenšos tiem pakļauties pats un nepakļauju citus.
– Anita Doķe no Gulbenes:
Man nekas tāds nenāk prātā. Šķiet, tādu situāciju manā dzīvē nav bijis, ja nu tikai kādi sīkumi, kas ātri aizmirstas. Necenšos arī neko sliktu atcerēties. Sabiedrība, kurā es uzturos, ir inteliģenta un toleranta.
– Ligita Trekše no Tirzas pagasta:
Ir bijuši tādi brīži. Tā gadījies, ja kāds cenšas komandēt citus, cenšas uzspiest savu gribu. Tad ir neveikla situācija. Cilvēki sastingst, izjūk viss labais noskaņojums. Trakākais ir tas, ka tā persona, kas izjaukusi jauko kopnoskaņu, pati tajā brīdī neredz savu kļūdu. Citi taktiski neko nesaka. Mieles paliek, taču ir jāaizmirst un jāpiedod. Tas nav viegli, bet tā ir jādara. Tas ir kristīga cilvēka pienākums, kas jāpieņem ne tikai ar prātu, bet arī ar sirdi.
– Āris Kļaviņš no Gulbenes:
Nekad man nav bijis šādu neērtu situāciju. Kāpēc? Varbūt mana rakstura dēļ. Protams, es visu redzu, kas notiek, bet nekā nereaģēju, uz sevi neattiecinu. Vispār – uz cilvēkiem un situācijām raugos labestīgi.
