Liene Bērziņa no Gulbenes: Nē, es nekad neesmu nodevusi asinis, bet ir tāda doma to kādreiz izdarīt. Zinu, ka mana draudzene no Lejasciema gan katru gadu ziedo savas asinis, lai palīdzētu tiem, kam tās ir nepieciešamas.
Liene Bērziņa no Gulbenes:
Nē, es nekad neesmu nodevusi asinis, bet ir tāda doma to kādreiz izdarīt. Zinu, ka mana draudzene no Lejasciema gan katru gadu ziedo savas asinis, lai palīdzētu tiem, kam tās ir nepieciešamas.
Gulbeniete, kura vēlējās palikt anonīma: Nē, neesmu. Tas saistās ar personīgajām problēmām un veselību. Bet starp maniem radiem un draugiem, protams, ir cilvēki, kas to dara.
Emma Bondiņa no Lejasciema: Mani gadi neatļauj vairs nodot asinis. Esmu vecs cilvēks. Agrāk, kad strādāju kolhozā, arī nenodevu. Grūti pat atbildēt, kāpēc es to nedarīju. Bet es arī nezinu nevienu, kurš būtu kaut vienu reizi bijis asinsdonors.
Ina no Gulbenes: Nodevusi gan neesmu, bet esmu par to domājusi, ka tomēr kaut vienu reizi dzīvē vajadzētu asinis nodot. Tā vari palīdzēt kādam. Nekad jau arī nevar zināt, kas notiks ar pašu vai kādu tuvinieku, varbūt kādreiz būs nepieciešamas donoru asinis. Nav jau bail par pašu procesu, kad tiek ņemtas asinis, bet laikam pietrūkst apņēmības aiziet un to izdarīt, taču jāsaņemas.
Antoņina Meikstuma no Daukstu pagasta: Nē, es nekad neesmu nodevusi asinis. Tagad esmu pensionāre un man jau ir vairāk nekā 80 gadi, tāpēc par to nedomāju. Arī iepriekš nekad nebiju aizdomājusies par asins nodošanu.
