Oniksa Balode no Gulbenes
– Katru gadu tecinu gan kļavu, gan bērzu sulu. Man ir savi bērzi, no svešiem cilvēkiem gan sulu nepirktu. Dienā plānoju izdzert apmēram divus litrus bērzu sulas. Tas ir ļoti īslaicīgs prieks, kas ir jāizmanto veselībai, imunitātei un organisma stiprināšanai pēc ziemas. Es arī bērzu sulu sasaldēju ledus kubiņos un no rītiem norīvēju seju.
Irita Kušķe no Jaungulbenes
– Jā, man ļoti garšo bērzu sula jau kopš bērnības, tāpēc arī to dzeru. Pati gan netecinu, jo parasti kāds piedāvā. Kļavu sula gan man negaršo, jo tā man liekas pārāk salda. Saka jau, ka arī tā esot ļoti veselīga. Man garšo arī raudzēta bērzu sula. Vasarā ļoti der auksta, kas paņemta no pagraba, īpaši ravējot dārzu, vai agrākos laikos, kad bija darbi siena pļavā.
Laimonis Lapsa no Lejasciema
– Bērzu sulu es tecinu jau kopš bērnības, tā ir ļoti veselīga, jo tajā nav nekādas ķīmijas. Man laukos ir pirms divdesmit pieciem gadiem paša stādīti bērzi, no kuriem es tecinu. Tikai nevajag kokiem nodarīt pāri, urbumam nevajag būt resnam. Lai sula būtu saldāka, jāskatās kuplāki bērzi, kuri aug sausās vietās. Bērzu sulu var likt īpašā kubulā aptuveni četru spaiņu lielumā. Pielej pilnu kubulu, uzglabā pagrabā un uzber virsū kārtu miežu, kas izveidos blīvu slāni. Pēc pusotra mēneša var tecināt no kubula saldenu sulu. Sanāk labs lauku “šampanietis” bez grādiem.
