Ar pieaugušo cilvēku prātu apveltītie apgalvo, ka tas neesot viņiem domāts. 31.oktobris latviešiem drīzāk ir dainu tēva Krišjāņa Barona dzimšanas diena, nevis spokošanās svētki.
Ar pieaugušo cilvēku prātu apveltītie apgalvo, ka tas neesot viņiem domāts. 31.oktobris latviešiem drīzāk ir dainu tēva Krišjāņa Barona dzimšanas diena, nevis spokošanās svētki. Taču veļu laiks nenoliedzami sācies arī Latvijā.
Un kāpēc gan vienā vienīgā dienā nevarētu padzīvot jautri, pavīpsnājot par cilvēciskajām bailēm no nāves? Kaut arī tā ir nelatviska tradīcija, taču ietver gluži saprotamu saturu, kas sevišķi saista bērnus. Kur tad lai mūsu lauku rajona apstākļos nosvin spokošanās svētkus? Īru krodziņu provincē nav. Bet pašmāju krodziņi šo lielisko iespēju pievilināt apmeklētājus neizmanto, tāpēc atliek svinēt mājās.
Piedāvājiet savējiem ģimenes lokā otrdienas vakarā sarīkot svinības! Atsaucība noteikti būs. Māmiņai tikai jāuzklāj šausminošs svētku galds. Piemēram, galdā varētu likt arbūzu un kristāla traukos liet sarkanu jāņogu sulu. Noteikti jābauda arī kaut kas no svētku simbola – ķirbja – pagatavots. Piemēram, pankūkas ar šā dārzeņa piedevu – dzeltenas kā saulīte. Un klāt sarkans un salds aveņu ievārījums.
Svinību dalībniekiem jāmaskējas, uzburot šausminošus, bet jautrus tēlus. Un tad vakarā sveču gaismā (tradicionālais svečturis ir izdobts ķirbis ar izgrieztu bēdīgu vai priecīgu ģīmīti) katram ģimenes loceklim pārējiem ir jāizstāsta vismaz viens šausmu stāsts.
Tā nu nelatviskā tradīcija varētu stiprināt ģimenes kopības sajūtu. Turklāt – rotaļas veidā, kas bērniem tik ļoti patīk.
