Šonedēļ patīkamais notikums, kas noteikti iepriecināja pat vislielāko pesimistu, ka beidzot patiešām sākusies vasara.
Šonedēļ patīkamais notikums, kas noteikti iepriecināja pat vislielāko pesimistu, ka beidzot patiešām sākusies vasara. Tādu saules staru pārpilnību un siltumu šogad sajūtam pirmo reizi, un tādēļ pašsaprotami, ka vilina ūdens tuvums, zemeņu smarža un pasākumi brīvā dabā. Siltais laiks it kā atbrīvo, un kļūstam pārgalvīgāki, neuzmanīgāki. Iespējams, tieši tāpēc vasarā tik daudz nākas dzirdēt par dažādiem nelaimes gadījumiem.
Mēdz jau teikt, ka laiks dziedē visas rētas. Tādēļ šonedēļ ar masu mediju palīdzību atmiņā atsauktā Talsu traģēdija pirms četriem gadiem 28.jūnijā, kad ugunsdzēsēju un policijas svētkos, nokrītot autopacēlāja grozam, gāja bojā deviņi bērni, bet smagas traumas guva 21 cilvēks, it kā liekas jau tālā pagātnē. Taču tiem cilvēkiem, kuru tas skāris visciešāk, traģēdija pašsaprotami “dzīva” būs mūžīgi. Tāpat to nekad nespēs aizmirst arī aculiecinieki. Par Talsos notikušo traģēdiju tika apsūdzētas amatpersonas un celtņa vadītāji. Šonedēļ ceturtdien, tieši pēc četriem gadiem pēc notikušā, Kurzemes apgabaltiesa attaisnoja nolaidībā apsūdzētās trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas, bet cietušo civilprasību atstāja bez izskatīšanas. Ceturtdien pasludināta tikai sprieduma lemjošā daļa, un motivācija būs zināma tikai pēc piecām dienām – tātad tikai nākamnedēļ. Tiesnesis līdz pilnīgai sprieduma sagatavošanai nevēlējies komentēt, kāpēc amatpersonas attaisnotas. Celtņa vadītāju lietas izskatītas atsevišķi, un viņiem piespriests nosacīts sods. Protams, var apgalvot, ka traģiskus notikumus nav iespējams prognozēt un tie mūs var apdraudēt ik uz soļa vai arī ka bojāgājušos tāpat vairs neatgūt. Izskanējušas domas, ka tiesneši vadījušies nevis emociju vadīti, bet pēc likuma. Var jau būt, jo likumu labirinti mūsu valstī, kā zināms, ir sarežģīti un neizprotami. Taču absurdi, ka par deviņu bērnu nāvi it kā nav vainīgs neviens.
