Ļoti daudzi ārzemnieki Latvijā dibina uzņēmumus.
Ļoti daudzi ārzemnieki Latvijā dibina uzņēmumus. Bet vai latviešiem ir tiesības dibināt uzņēmumu kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm?
Katra no kandidātvalstīm, gatavojoties iestājai ES, noslēgusi Asociācijas līgumu ar ES, saskaņā ar kuru šo zemju pilsoņi drīkst veikt uzņēmējdarbību. Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu ar ES Latvija noslēgusi 1995.gadā. 44. pants tajā nosaka vienādus nosacījumus uzņēmējdarbībai ES teritorijā arī Latvijas uzņēmumiem. Arī pašnodarbinātie drīkst uzsākt savu biznesu, tikai šai gadījumā nedrīkst paši stāties darbā. Vairāk tiek gaidītas, jaunas darba vietas.
Kaut arī uzņēmējdarbības brīvības princips darbojas abpusēji, tomēr katrai valstij ir tiesības uz saviem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības sākšanai. Dažas pieprasa tikai uzturēšanās atļauju (Austrija, Nīderlande), citās vajag arī darba atļauju (Spānijā, Portugālē). Dānijā šāda iespēja ir tikai ļoti specifiskās biznesa jomā, kuru attīstībā valsts ir ieinteresēta. Pirms došanās uz Franciju, jāizpēta ārzemniekiem aizliegto profesiju saraksts.
Ir valstis (Itālija, Luksemburga, Zviedrija), kuras prasa pierādīt finansiālo nodrošinājumu saviem biznesa plāniem, piemēram, bankas garantijas. Lielbritānijā nesāks nemaz runāt, kamēr ārvalsts biznesmenis nebūs gatavs ieguldīt 200 tūkstošus sterliņu mārciņu, turklāt biznesa plānā jāparedz jaunradītās darba vietas. Arī Grieķijā ir jāpierāda “pietiekami finansu resursi” un “biznesa aktivitātes radītā pievienotā vērtība”. Līdzīgi “biznesa atļauja” ir saņemama Īrijā.
Jaunākajās lietās, ko Eiropas tiesa izskatījusi šai sakarā, kandidātvalstu uzņēmēju tiesības ir nostiprinātas, kaut gan kandidātvalstu pilsoņi šos procesus zaudēja. Piemēram, 27.septembrī tika izskatīta poļu Gloščuku ģimenes lieta, kuri kā tūristi ieradās Lielbritānijā deviņdesmito gadu sākumā, pirms vēl tika noslēgts asociācijas līgums. Vīzas neļāva uzsākt algotu darbu, bet viņi palika Lielbritānijā, piedzima bērns, un vīrs uzsācis pašnodarbinātā praksi kā celtniecības darbu vadītājs. Valsts viņu lūgumu noraidīja, un arī Eiropas tiesa atzina, ka asociācijas līgums attiecas tikai personām, kas valstī ieradušās legāli. Tagad – pēc desmit gadiem – Gloščuku ģimenei Britu salas jāatstāj.
Bulgāru veterinārijas studente Kondova Lielbritānijā ieradās kā sezonas strādniece lauksaimniecībā uz trīs mēnešiem. Nesekmējās saņemt politisko patvērumu, bet viņa palika strādāt par apkopēju kā pašnodarbinātā. Līdzīgi tiesa noraidīja divu Čehijas čigānu lūgumu, jo ieradās viņi Lielbritānijā 1997.gadā pēc politiskā patvēruma, bet, dzīvojot tur, gribēja reģistrēties kā pašnodarbinātie (viens – dārznieks un otrs – tīrīšanas pakalpojumu sniedzējs). Darba atļauja jāsaņem ir pirms ierašanās valstī un pirms darba uzsākšanas nevis pēc. Tiesa atzina, ka šo kandidātvalstu pilsoņu tiesības, kuri Lielbritānijā ieradušies kā tūristi, bet faktiski plāno palikt strādāt, Eiropas līgums nesargā.
