(Turpinās no 7.septembra). JL. Tikai ceļot darbaspēka kvalifikāciju, būs iespējams ievērojami paaugstināt tautsaimniecības produktivitāti un atalgojumu.
(Turpinās no 7.septembra)
JL
Tikai ceļot darbaspēka kvalifikāciju, būs iespējams ievērojami paaugstināt tautsaimniecības produktivitāti un atalgojumu. Nozīmīgas darbaspēka imigrācijas politikas korekcijas nav nepieciešamas, jo Latvijas tautsaimniecības modelis nav balstīts uz ražošanu ar zemu pievienoto vērtību, bet gan uz zināšanām un ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Esošie imigrācijas ierobežojumi pilnībā apmierina pašreizējās tautsaimniecības vajadzības. Latvijā joprojām pastāv darbaspēka resursi, kuru sekmīga izmantošana ir priekšnoteikums emigrācijas apturēšanai un tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai. Jāpārskata par nodarbinātību atbildīgo institūciju kompetence un funkcijas, lai efektīvāk izmantotu esošos darbaspēka resursus, jo līdzšinējā to darbība nav attaisnojusi cerības.
ZZS
ZZS noteikti nav par darbaspēka “importu”, kaut arī (īpaši jau lauku reģionos) sāk izpausties darbaspēka trūkums. ZZS atbalsta tādu Lauku attīstības plāna pasākumu realizēšanu, kas veicinātu gan ienākumu palielināšanos, gan citu iespēju radīšanu cilvēkiem “uz vietas” – vietā, kur cilvēki dzīvo, tad arī pakāpeniski samazināsies cilvēku aizplūšana uz ārzemēm un stabilizēsies situācija Latvijas darba tirgū.
TP
Darbaspēka ievešanu TP neatbalstīs divu iemeslu dēļ:
1) ievestais darbaspēks turpinātu uzturēt zemas algas Latvijā, taču TP mērķis ir pretējs;
2) ievests darbaspēks radītu jaunus un ārkārtīgi bīstamus demogrāfiskus un nacionālus riskus, kas ir pilnīgi nevēlami.
TB/LNNK
Kategoriski iestājamies pret masveida darbaspēka ievešanu Latvijā; pieļaujama atsevišķu darbinieku piesaistīšana specifiskās nozarēs. Noteikti jāsaglabā līdzšinējie darbaspēka iebraukšanas ierobežojumi; jāpastiprina kontrole un jāpalielina sodi par nelegālā darbaspēka izmantošanu.
LPP/LC
Mūsu galvenā prioritāte ir 10 gados panākt attīstītajām Rietumvalstīm līdzvērtīgu dzīves līmeni Latvijā, bet tuvākos četros gados iedzīvotājiem nodrošināt 500 latu vidējo algu. Jaunas darba vietas, algu pieaugums un pareiza izglītības politika var sekmēt vietējā darbaspēka neaizplūšanu uz ārvalstīm. Tajā pašā laikā uzsveram – nevajag bāzt galvu smiltīs un izlikties, ka viss ir kārtībā. Daudzās nozarēs jau šobrīd trūkst kvalificēta darbaspēka, kas jāmeklē ārpus Latvijas. Tāpēc atbalstām kvalificēta darbaspēka ienākšanu Latvijas tirgū uz laiku, ja mums pašiem nav vajadzīgo speciālistu, piemēram, mašīnbūvē, bet attiecīgās nozares attīstība var dot būtisku ieguldījumu valsts ekonomikas izaugsmē un budžeta ieņēmumu pieaugumā.
PCTVL
“Jāieved darbaspēks” – pazemojošs formulējums attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem, kas pašlaik strādā ārzemes. Precīzāk būtu teikt – “vienoties par darbinieku īslaicīgo piesaistīšanu dažos tautsaimniecības nozaros civilizētam nosacījumiem”. Alternatīva šim procesam – ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju piesaistīšana darbam Latvijas iekšienē.
SC
Jā, nepiesaistot darbaspēku no ārpuses, efektīva ekonomiskā attīstība nav iespējama: Latvijas iedzīvotāju skaits nav pietiekams, un to vecuma struktūra nav labvēlīga. Taču no tā nav jābaidās! Laiks pārvarēt stereotipus, kas radušies astoņdesmito gados, kad cīņa pret migrāciju bija viens no posmiem cīņā par neatkarības atjaunošanu. Latvija vienmēr ir bijusi valsts, kurā līdzās dzīvo un strādā cilvēki, kas pieder dažādām kultūrām un runā dažādās valodās. Mūsu vēsturiskā pieredze ļauj mums šīs problēmas risināt efektīvāk nekā valstīs, kurām nav kultūru daudzveidības pieredzes. Runājot par migrācijas regulēšanu, atgādināsim Īrijas piemēru: mēs atradīsim vietu ikvienam, kas gatavs godīgi un daudz strādāt Latvijas labā. Tomēr priekšroka, bez šaubām, jādod kaimiņvalstu – pirmām kārtām Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas – iedzīvotājiem.
* * *
Nākamajā numurā partijas atbildēs uz jautājumu: Vai inflācija ir jābremzē? Ja jā, ar kādiem paņēmieniem to darīsit?
