Portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par aizliegumu lielveikalos tirgot stipro alkoholu.
Mairis Upītis, beļavietis
Liegums tirgot lielveikalos stipro alkoholu neko nemainīs. Tas, kurš lieto alkoholu, darīs to tāpat neatkarīgi no tā, kur varēs to iegādāties. Bet tas, kurš nedzer, alkohola plauktiem veikalā tāpat paies garām. Tas tāpat kā ar divlitrīgām alus pudelēm. Ko mainīs aizliegums? Ražotāji izdomās pildīt to tetrapakā vai mazāka tilpuma pudelē. Aizliegums nav risinājums. Tos, kuri lieto alkoholu, vairs nepāraudzināsi un viņiem neko neieskaidrosi. Ir jāsāk jau mazam bērnam skaidrot par alkohola postošo ietekmi. Jāmāca, kur noved alkohols, jārāda piemēri, kuru mums apkārt netrūkst. Es klausos, ko izglītoti cilvēki runā Saeimā. Neviens nedomā par ražošanu. Mēs Latvijā visu darām no otra gala. Mēs ceļam viesu namus un kultūras namus, bet nav kas uz tiem dodas, jo cilvēkiem nav naudas. Tas pats attiecas uz alkoholu – ne jau ar aizliegumu kaut ko var panākt. Mēs cīnāmies ar sekām, kaut gan būtu jādomā par cēloņiem. Dzirdēju, kā ārsts televīzijā teica, ka alus divlitrīgajās pudelēs ir indīgs, tāpēc to vajag aizliegt. Bet ko tas maina? Vai tāpēc to nedzers? Dzers. Ir jāsāk izglītot bērnu jau kopš mazotnes, un tikai tad kaut kas var mainīties sabiedrībā kopumā. Ja bērns redz, ka viņa vecāki dzer, tad ko mēs gribam no bērna? Jāmainās ir sabiedrības domāšanai. Zinu, ka joprojām cilvēki sēžas dzērumā pie stūres. Viņi alkohola reibumā nesaprot, kādas sekas tam var būt. No tādiem cilvēkiem parasti ir dzirdama atbilde: es visu kontrolēju. Šo paaudzi vairs nepāraudzināt.
Miervaldis Maksimovs, druvēnietis
Es domāju, ka visas “spēles”, kas saistās ap alkoholu, ir viena liela politiska spēle, lai nebūtu jārisina svarīgāki jautājumi. Es par šādu aizliegumu noteikti neparakstītos nekādā gadījumā! Tā ir tāda darbības imitācija, nevis darbs. Pie mums izdomā tikai kaut ko aizliegt. Jau ņēmās par to, tirgot alu plastmasas pudelēs vai ne, tagad – tirgot stipro alkoholu lielveikalos vai netirgot. Ja kāds gribēs dzert, viņš atradīs vienalga kādu iespēju tikt pie alkohola. Ja viņam nebūs iespējas nopirkt lielveikalā kortelīti, viņš aizies uz specializēto alkohola veikalu un nopirks, un piedzersies. Šie visi aizliegumi ir tāda bērnu spēle. Muļķības! Vajag jautājumus risināt citādāk! Ja grib panākt to, lai cilvēki nelieto alkoholu, ir jādomā plašāk. Par darbu cilvēkiem maksā kapeikas, un cilvēks neredz jēgu un dzer. Manuprāt, arī tukšā stikla pudele varētu maksāt vairāk, tad tā nemētātos apkārt. Es dzīvoju Druvienā, un, ja stikla pudele maksā tikai dažus centus, tad man ir jāsakrāj trīs simti pudeļu, lai man atmaksātos tās atvest un nodot kā taru veikalā Gulbenē, jo pie mums te nav, kur sašķirot atkritumus. Saprotu, ka pilsētā ir citādāka situācija.
Vilis Kļaviņš, stāmerenietis
Visvienkāršākais ir tikai aizliegt. Tas ir šķērsām! Loģiska cilvēka domāšanas veids būtu kaut ko racionāli izdomāt vai grozīt, nevis uzreiz aizliegt. Ja netiec ar problēmu galā, tad tas nozīmē, ka jāaizliedz? Nogriešana kā ar nazi – tas nav atrisinājums. Tur vajag citādāku risinājumu. Savā laikā Amerikā arī bija ieviests “sausais likums”. Kas ar to notika? Cik ilgi tas pastāvēja? Nekas prātīgs jau tur nesanāca. Jebkurš aizliegums rada kādu reakciju. Pirms kāda laika bija tik daudz gadījumu, kad jaunieši apreibinājās, ostot līmi. Nu vairs par tādiem gadījumiem dzird mazāk. Tāpat arī pie mums – pieņemot kādu jaunu likumu, jāatceras, ka jebkuram likumam ir arī apkārtceļi. Stiprā alkohola tirgošanas aizliegums lielveikalā nekādas izmaiņas neradīs. Cik tad mums pašiem, latviešiem, ir savu lielveikalu? Nekā jau nav. Lielveikali ir ienākuši no citām valstīm. Un tagad strīdēties – tirgot vai netirgot? Es neatbalstu parakstu vākšanu.
