Vjačeslavs Bogdanovs, katoļu draudzes priesteris: – Sadarbība starp baznīcām jau notiek, piemēram, notiek kopīgi dievkalpojumi, Kapusvētki, kurus vada vairāku konfesiju mācītāji. Par to, ka Luteriskā baznīca varētu pievienoties Romas Katoļu baznīcai, vēl ir par agru runāt. Ir ļoti daudzi jautājumi un nostādnes, kas luterāņiem un katoļiem ir jāpārdomā, jāapsver un jāpielabo. Es domāju, ka abu konfesiju apvienošanās labākajā gadījumā varētu notikt tuvākajā simtgadē, bet ne rīt, ne parīt. Neuzskatu, ka apvienošanās nozīmētu to, ka katoļu baznīca tagad “aprīs” vietējo luterāņu baznīcu. Tā varbūt varētu būt kaut kāda cita struktūra, kā es to vienuviet ievēroju, proti, pareizticīgie par savu priekšnieku atzina Romas katoļu baznīcas bīskapu. Arī šajā gadījumā tā varētu būt, tomēr ir ļoti daudz teoloģisku jautājumu, kas atrisināmi saistībā ar ticības mācību. Šodien sākt kaut ko mākslīgi apvienot – tas būtu galīgi aplam. Galu galā kopīgā dažādu konfesiju sadarbība un līdzāspastāvēšana, kas pagājušā gadsimta sākumā nebija pat iedomājama, tagad ir ikdienišķa parādība.
Māris Sarma, luterāņu draudzes mācītājs: – Abu baznīcu tuvināšanos vērtēju pozitīvi, jo šobrīd ārkārtīgi vienotā musulmaņu pasaule strauji ienāk Eiropā. Aktīvi notiek islamizācija, tāpēc konfesionālie ķīviņi un nesaprašanās ir muļķīgi. Ja Vācijā un Skandināvijas valstīs konfesijas pat nerunā viena ar otru un to pārstāvji nesveicinās, tad Latvijā konfesijas ir pārsteidzoši draudzīgas. Tas tiek atzīts visā Eiropā. Mums visiem ir viens Dievs un viena ticība. Protams, katrai konfesijai ir dažādas tradīcijas, liturģiskās atšķirības un teoloģiskie akcenti, tomēr šī kopība ir salīdzinoši lielāka nekā tas, kas mūs šķir. Nav jau runa par to, ka arhibīskaps gribētu apvienot luterāņu baznīcu ar katoļu baznīcu. Šobrīd starp baznīcu vadītājiem notiek sarunas par kopīgiem diskutabliem jautājumiem, lai rastu vienotu izpratni. Lai runātu ar katoļiem, vispirms ir jāaizbrauc uz Romu, lai no vadības saņemtu akceptu šīm sarunām, jo katoļu baznīcā ir stingri noteikta subordinācija. Bez Romas Pāvesta atļaujas nedrīkst personīgi uzsākt sarunas par garīgiem jautājumiem, tāpēc arhibīskaps ievēroja pieklājības etiķeti.
Māris Dembovskis, topošais baptistu mācītājs: – Manuprāt, luterānisms un katolicisms ir pretējas konfesijas. Kaut kas kopējs ir varbūt tikai dažos teoloģiskajos jautājumos. Protams, abu konfesiju tuvināšanās būtu vēlama, bet nedomāju, ka tas reāli ir iespējams, jo katrai konfesijai ir arī sava izpratne par konkrētiem jautājumiem, tāpēc katoļiem būs grūti daudz ko pieņemt, tāpat kā luterāņiem. Vienīgā iespēja, ja luterāņi un katoļi no kaut kā atsakās. Arī es kā baptists negribētu apvienoties ar katoļiem, lai gan mums ir viens un tas pats pamats – Jēzus Kristus. Domāju, ka tieši konfesiju vadītājiem vajadzētu vēl vairāk sadarboties. Ik pa laikam luterāņi un katoļi iesaistās kopīgos pasākumos, bet galvenais ir rast kopību atsevišķos jautājumos. Ir lietas, kuras mēs katrs personīgi nepieņemam, bet zinām, ka Dievu meklē gan katolis, gan luterānis, gan baptists, jo visi tic Jēzum Kristum. Apvienoties vienošanās pēc nav jēgas, ja katrs ticēsim savai taisnībai. Ir vērts apvienoties, ja esam gatavi atmest to, kam ticam un ko mācām. Jābeidz ienīst un ir jāmīl tie, kas Kristum tic citādākā formā un izpratnē. Tā būs labākā apvienošanās, kas tiešām ir vajadzīga un iespējama jau tagad.
