Ticu, ka divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē ir 1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs. Tūlīt apritēs 30 gadi, kopš Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Šī diena atkal rosina uz pārdomām, kas nostiprina vai tieši otrādi – grauj manu attieksmi pret Latviju. Vai tie ir mainīgie politiķi, ne vienmēr godīgie lēmumi un reformas? Vai tās ir sarunas ar cilvēkiem, ko iepazīstu medijos vai sastopu savā ģimenē? Šajā numurā svētku kontekstā mēs piedāvājam patriotisma pilnu sarunu ar divu bērnu māmiņu Agnesi Stepāni, kura jau desmit gadus ir piederīga Gulbenē izvietotajam Zemessardzes 25. kājnieku bataljonam. Iedrošinoša ir viņas un, ticu, arī pārējo zemessargu pārliecība, ka mūsu valsts brīvība ir kas tāds, kas jāapzinās un jānovērtē ik dienu. Viņa arī pauž, ka valstij ir vajadzīgi profesionāli un zinoši pilsoņi, kas gatavi nepieciešamības gadījumā aizstāvēt to, kas dārgs. Tas šoreiz mudina uzdot jautājumu – vai es kļūstu labāks tajā, ko daru, un kā varu profesionāli augt tajā, ko gadiem protu un ar ko pelnu iztiku? Agneses meitiņas Emīlija un Stefānija tik skaisti atklāj lasītājiem, ko viņām nozīmē Latvija. Kur daudziem pieaugušajiem šī attieksme ir pazudusi? Viena no atbildēm noteikti slēpjas ģimenē. Skolai un medijiem ir grūti atmodināt to, kas mūsos nav no ģimenes ielikts. Tomēr ticu, ka nekad nav par vēlu izzināt, kas reiz cīnījās par mūsu Latvijas brīvību, kas bija tie drosmīgie, kas, par spīti provokācijām un bailēm, teica savu “jā” valsts neatkarībai. Ārkārtējās situācijas dēļ svētki šogad būs ļoti atšķirīgi, tomēr ticu, ka varam paši parūpēties par īpašo svētku noskaņu mājās. Vairākas labas idejas svinībām ģimenes lokā piedāvā Latvijas valsts simtgades birojs. Var pacelt Latvijas karogu mastā pie savas mājas. Var pētīt materiālus par Atmodas laiku. Vietnē “Platforma lv100.lv” var uzzināt par 1990. gada notikumiem un personībām. Var uzklāt baltu galdautu un sarūpēt svētku pusdienas. Vēl ļoti vērtīgs ir pamudinājums aprunāties ar vecākiem, vecvecākiem par 1990. gada 4. maija notikumiem. Tas palīdzēs sajust, ko brīvība nozīmēja pirms trīsdesmit gadiem un šodien. Mēs ģimenē noteikti atradīsim brīdi, kad kopā ar bērniem, pieceļoties kājās, svinīgi nodziedāt valsts himnu. Lai priecīgi un jēgpilni svētki ikvienam! Dievs, svētī Latviju!
