Ministru kabinets otrdien,
5.jūlijā, apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli, kam spēkā jāstājas
1.septembrī. Daļā izglītības iestāžu pedagogi par likmi saņems 680 eiro līdzšinējo 420 eiro vietā. Ierobežotu līdzekļu dēļ šāds likmes apmērs netiks ieviests visās izglītības pakāpēs vienlaikus un vienādā apjomā.
“Viss būs jāvērtē kompleksi,” “Dzirkstelei” saka novada domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Lienīte Reinsone. Pagaidām domē vēl nekādi aprēķini šajā sakarā nav veikti. Vispirms esot jāgūst skaidrība, kā pedagogu atalgojums būs jāaprēķina, ņemot vērā katra darba slodzi. “Ar to bērnu skaitu mums ir tā, kā ir. Lai visiem pedagogiem visās izglītības iestādēs, neņemot vērā audzēkņu skaitu, palielinātu algas vienādi… tā ir diezgan liela utopija,” “Dzirkstelei” saka novada domes deputāte, izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Sandra Daudziņa.
Dažādās iestādēs noteikta atšķirīga slodze
Jaunajā mācību gadā pedagogu algām teorētiski ir jākļūst lielākām. Taču ne visiem. Bērnudārza pedagogiem atalgojums sākotnēji kāps līdz 620 eiro, savukārt pēc gada – līdz 680 eiro. Daudziem pirmsskolas pedagogiem, visticamāk, darba samaksas apmērs nemainīsies. Pirmsskolas pedagoga darba slodzei ar 1.septembri atbildīs 40 darba stundas nedēļā, no kurām 36 veltītas mācību stundu, nodarbību vadīšanai. Tas ir par 10 darba stundām vairāk nekā līdz šim. Ja naudas trūks, pārejas periodā pirmsskolas pedagogi, kas strādā ar bērniem līdz 4 gadu vecumam, par likmi varētu saņemt 560 eiro. Savukārt pedagogiem, kas strādā ar 5 un 6 gadus vecajiem bērniem, darba samaksas nodrošināšanai jau ir paredzēta valsts budžeta mērķdotācija.
Apstiprinātā reforma dažādu izglītības sektora darbiniekiem nosaka atšķirīgu darba slodzi. Vispārizglītojošo skolu skolotāju darba slodze nedēļā būs 30 astronomiskās stundas, savukārt profesionālās ievirzes sporta izglītības pedagogiem, profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā un dejā skolotājiem, izņemot Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādes, darba slodze nedēļā varētu būt 30 astronomiskās stundas. Profesionālās ievirzes sporta izglītības pedagogu, profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā un dejā skolotāju slodzē paredzētas 28 mācību stundas nodarbību vadīšanai.
30 stundu darba nedēļa tiek paredzēta arī interešu izglītības skolotājiem, kā arī pagarinātās dienas grupas skolotājiem, izglītības psihologam, sociālajam pedagogam, skolotājam logopēdam, sociālajam pedagogam, pedagoga palīgam, kā arī izglītības iestādes koncertmeistaram.
40 stundu darba nedēļa tiktu noteikta arī izglītības iestādes vadītājam, viņa vietniekam, struktūrvienības vadītājam, izglītības metodiķim, pirmsskolas izglītības metodiķim, sporta organizatoram izglītības iestādē, izglītības iestādes bibliotekāram, pedagogam karjeras konsultantam.
Vidusskolas savā pārziņā varētu pārņemt valsts
Izglītības un zinātnes ministrs ir nācis klajā ar ideju, ka vidusskolas valsts varētu pārņemt no pašvaldībām savā pārziņā. Tas ļautu ministrijai pieņemt lēmumus par skolu tīklu, atteikties no skolēnu skaita kritērija un koncentrēties uz kvalitāti. L.Reinsone kā finansiste saka, ka viņai tas šobrīd šķiet pilnīgi neiespējami. Ir izveidojusies noteikta sistēma, pašvaldība plāno savu darbu, prot rīkoties ar mērķdotāciju, kas tiek piešķirta no valsts budžeta. “Izglītība mūsu pašvaldības budžetā ir prioritāte. Šai jomai katru gadu tiek tērēta puse no visa pašvaldības budžeta, tajā skaitā, protams, ir arī mērķdotācija pedagogu algām, 1. līdz 4.klašu bērnu ēdināšanai un citam,” saka L.Reinsone.
Līdz šim valsts savā pārziņā bija ņēmusi arodskolas, veicot to nežēlīgu inventarizāciju. Tieši šī pieredze dara bažīgu S.Daudziņu. Viņasprāt, attālināta skolu pārraudzība nenovēršami noved pie subjektivitātes. S.Daudziņa pieļauj, ka vieglāk būs likvidēt vidusskolas, ja tās būs valsts pārraudzībā. “Ir kaut kas jādara, kaut kāda reforma ir jāveic,” viņa bilst un ir satraukta, ka lēmumi valdībā tiek pieņemti, tos neizdiskutējot ar pašvaldībām. ◆
