Esmu jau astotajā gadu desmitā, šajā pilsētā dzīvoju visu mūžu.
Esmu jau astotajā gadu desmitā, šajā pilsētā dzīvoju visu mūžu. Izlasīju 10.aprīļa laikrakstu un jūtos ļoti apbēdināta, tādēļ gribas pateikties Kences kundzei par to, ka ar viņas palīdzību nonākusi saprotama informācija līdz iedzīvotājiem par izdomātajiem “jauninājumiem” kapsētā, nolikvidējot konteinerus.
Rodas jautājums: kas pilnvarojis Miezītes kundzi vienpersoniski pieņemt šādu lēmumu? Ar kādām tiesībām tas darīts? Kam tas ir izdevīgi? Vai vispirms nevajadzētu uzklausīt iedzīvotāju domas, izdarot aptauju?
Kapsēta taču ir svēta vieta ikvienam. Ja kādam tas tā nav, tad tiešām tas ir gaužām nožēlojami. Miezītes kundze piedāvā ekskursiju uz Alūksnes kapsētu, kur atdusoties viņas piederīgie, tikai aizmirsts norādīt, kad šī ekskursija tiks organizēta.
Esmu kategoriski pret to, ka mūsu Gulbenes kapsētā visam jābūt kā Alūksnē. Katram savas gadu desmitos izkoptās tradīcijas ir dārgas un svētas. Rodas jautājums, vai tagad patiešām mūsu Gulbenes kapsēta nepārvērtīsies par mēslaini?
Pēc informācijas laikrakstā vecā kapsēta aizņem 12,6 hektārus, kur iecerēts izveidot piecus laukumus (4×4 metri), jaunā kapsēta – 7,9 hektārus, tur iecerēts viens 4×4 metru laukums. Cik man zināms, vecajā kapsētā jau tā brīvu laukumu nav.
Es domāju, ka Miezītes kundzei nevajadzētu uzspiest savu “vienpersoniski” pieņemto lēmumu. Nedrīkstam aizmirst, ka runa ir par kapsētu, jo tur gulošie diemžēl sevi vairs aizstāvēt nevar.
