Plānots, ka jaunais darbinieks koordinēs amatiermākslas kolektīvu darbu, organizēs skates, konkursus, iesaistīsies kultūras jomas projektu izstrādāšanā.
Maija Leimane, Litenes tautas nama vadītāja
Es uzskatu, ka novada domē Izglītības, kultūras un sporta nodaļā ir vajadzīgs otrs kultūras darba speciālists. Redzot vecākās konsultantes Edītes Siļķēnas lielo darba apjomu, man ir grūti pat iedomāties, kā viņa viena spēj tikt ar visu galā. Viņa rīko, organizē un režisē absolūti visus lielos novada kultūras pasākumus. Viņai ir nenormāls darba apjoms. Var padomāt, ka mums, kultūras darbiniekiem, ar dokumentiem vispār nav nekāda sakara, bet šis darbs ar atskaitēm, dokumentiem, plāniem ir apjomīgs. Nav jau tā, ka E.Siļķēna ir absolūti viena. Viņai daudz palīdz Lizuma kultūras nama direktore Elita Dūte, kā arī vietējo pašvaldību cilvēki, tomēr, kopumā ņemot, visi galvenie jautājumi un idejas ir uz Edītes pleciem. Mēs jau palīdzam, cik vien ir mūsu spēkos, piemēram, tagad domājot par lielo pasākumu, kas vasarā notiks Druvienas pagasta “Silmačos”, kā arī par Novada svētkiem, kas tiks svinēti Jaungulbenes pagastā. Mums katram ir sadalīti savi pienākumi, kurus pildām. Arī pagastos kultūras darbiniekiem ir jāstrādā arī brīvdienās, bet es apbrīnoju Edītes darba spējas. Nav jau tik vienkāršs kultūras darbs, piemēram, strādājot ar kultūrkartēm. Kādreiz kultūras nodaļā, bija cilvēks, kurš ar to visu nodarbojās, bet tad šī amata vieta pazuda. Lai gan mums jau palaikam kaut ko samazina. Laukos kultūras iestādēs lielākoties strādā viens cilvēks, kuram ir jādara viss. Ne tikai kolektīvi jāvada un pasākumi jāorganizē, bet arī pasākumi jāapskaņo un tamlīdzīgi. Cilvēkiem sterotipiski šķiet, ka kultūras darbiniekiem dzīve paiet vienos priekos un ballītēs, bet tas tā nav. Ir jāstrādā pa naktīm, jāseko, lai pasākumu laikā valdītu kārtība. Tas viss kopā ļoti ietekmē nervu sistēmu. Es jau saku, ka pensijā kultūras darbiniekus vajadzētu palaist kādu gadu agrāk. Cilvēki jau redz tikai mūsu darba rezultātu, bet ne melno darbu, lai šo rezultātu sasniegtu.
Valters Eglītis, lauksaimnieks
Nesaprotu, kāpēc ir vajadzīgs vēl otrs tāds pats kultūras darba speciālists? Pietiek ar vienu speciālistu, kurš pārzina visu, kas kultūras dzīvē notiek novadā. Lauku kultūras namos jau arī strādā spējīgi darbinieki, kas paši tiek ar visu galā. Kabineti mums jau tā ir visādu birokrātu pilni. Tur cilvēku tik biezs, ka vēl kādam jau vairāk nav kur ielīst. Nekādā ziņā otru nevajag! Kuri tad būs tie, kas strādās laukos? Visi taču nevar sēdēt kabinetos. Uzskatu, ka mums visā valstī ir par daudz to speciālistu. Var jau būt, ka tas ir vajadzīgs, var jau būt, ka šodien to darbu ir vairāk, bet es pats nekad neesmu bijis starp kabinetos sēdētājiem. Vienmēr esmu dzīvojis un strādājis pats par sevi. Arī tagad, dzīvojot un strādājot laukos, atbrauc uz manu saimniecību speciālists, visu apskata un aizbrauc. Kāda no tā visa jēga?
