Dainis Švika, lejasciemietis
Jebkura ēka, vienalga, vai tā ir daudzdzīvokļu vai privātā, ir jākopj un jāuztur. Ir jāseko līdzi gan tās pamatu un sienu stāvoklim, gan jumtam un tamlīdzīgi. Ideālākais variants jau ir, ka šīs mājas tiek renovētas, nosiltinātas sienas, sakārtoti gan pamati, gan durvis un logi. Tas viss ēkai ir tikai par labu. Protams, visas padomju laikā celtās mājas nevar likt zem viena vērtējuma. Tās ir dažādas. Ir tā saucamās hruščovkas, kas būvētas no baltajiem ķieģeļiem. To renovācija ir salīdzinoši vienkāršāka. Galvenais, lai ēkai būtu labs jumta segums. Ir paneļu mājas, kur jāraugās, vai montāžas šuvēm nesāk vējš svilpot cauri. Renovācija jebkurā gadījumā ir laba un vajadzīga lieta. To tiešām daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem tomēr vajadzētu saprast. Zināmā mērā kritiku ir pelnījuši arī dzīvokļu īpašnieki, kuri mājokli pārveido pēc savas gaumes. Visādi brīnumi ir redzēti. Mums te, laukos, daudzdzīvokļu mājās viss ir vienkāršāk. Kāds savieno istabu ar istabu vai virtuvi ar istabu, bet Rīgā man ir nācies redzēt, ka viens dzīvoklis aizņem trīs ēkas stāvus. Dzīvoklī ir pat ūdenskritums, džakuzi vanna un tamlīdzīgi. Tomēr cilvēkam ir jārēķinās ar cilvēku. Ir jāiemācās dzīvot un jāsaprot, ka daudzdzīvokļu koplietošanas ēkā nevar rīkoties tikai pēc saviem ieskatiem. Tā ir diezgan liela problēma – to ieskaidrot cilvēkiem, ka visiem par visu ir arī kopīgi jāatbild, lai varētu būt droši par ēkas stāvokli.
Vilnis Lapiņš, Litenes pagasta pārvaldes vadītājs
Cilvēkiem nav jāuztraucas, ka padomju gados būvētās mājas varētu sabrukt. Māju renovēšana galvenokārt notiek siltināšanas nolūkā, lai, kā saka, siltums ir lielāks, bet tā zudums – mazāks. Protams, ka veicot ēkas renovāciju, tiek sakārtoti jumti un viss pārējais, kas attiecas uz ēkas konstrukcijām. Es domāju, ka mājas ir drošas. Tikai, ja tās nerenovēs, ar katru gadu iedzīvotāji par saņemto siltumu maksās arvien vairāk un vairāk. Ir daudzdzīvokļu ēkas, kam ir arī balkoni. Protams, ja ēkas jumts nav sakārtots, ja balkons ir visu laiku pakļauts valdošajiem vējiem, lietum un sniegam, tad ar laiku balkons arī nokalpo un, neko nedarot, var kļūt iedzīvotājiem nedrošs.
Juris Graumanis, Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs
Ja mājai ir vesels jumts un notekcaurules, lai lietus laikā ūdens netek pa ēkas sienām, tad māja nekad nesabruks, vienalga, vai ēka būvēta cara laikā vai padomju laikā. Arī ēkas telpās ir jābūt kārtībā visām komunikācijām, lai nav noplūdes, kā rezultātā ir slapjas sienas. Ja ēka ir normāli uzturēta, tad nekādu problēmu nav. Tās var rasties, ja, pārprojektējot savu dzīvokli, tā saimnieks nojauc nesošo sienu. Ja grib nojaukt tikai starpsienas, tad pārplānojumu var veikt. Cilvēki to arī dara. Lielāka nedrošība laika gaitā varētu būt no blokiem celtajām daudzdzīvokļu ēkām, jo tās pašas par sevi ir kustīgākas. Tās var vairāk pašķobīties, var rasties kaut kādas deformācijas, tomēr jāņem vērā, ka paneļi ir piemetināti. Protams, viss atkarīgs no tā, cik kvalitatīvi tas savulaik ir izdarīts.
