“Dzirkstele” jau informēja, ka 2001.gada 5.februāra Ministru kabineta komitejas sēdē uz divām nedēļām tika atlikta jautājuma izskatīšana par Stāmerienas pils turpmāko apsaimniekošanu.
“Dzirkstele” jau informēja, ka 2001.gada 5.februāra Ministru kabineta komitejas sēdē uz divām nedēļām tika atlikta jautājuma izskatīšana par Stāmerienas pils turpmāko apsaimniekošanu.
Šai laikā gan Finansu ministrijai, gan Stāmerienas pagasta padomei Valsts kancelejā bija jāiesniedz priekšlikumi par Stāmerienas pils turpmāko apsaimniekošanu. Lai tos izstrādātu, 15.februārī notika Stāmerienas pagasta padomes sēde, kurā piedalījās seši no septiņiem padomes deputātiem. Tā kā jautājums par šī arhitektūras pieminekļa likteni vienmēr ir izsaucis daudz dažādu emociju un viedokļu, tad bez tiem neiztika arī šoreiz.
Tātad vai Stāmerienas pagastam ir vajadzīga Stāmerienas pils? Deputātu vidū valdīja divi diametrāli pretēji viedokļi. Pirmais, ko visai agresīvi izteica divi deputāti – A.Aizpurietis un A.Brezinskis, ieteica Stāmerienas pagasta padomei līdzekļu trūkuma dēļ atteikties no Stāmerienas pils par labu valstij. No savas puses gribas piebilst, ka, klausoties minēto deputātu argumentus, neviļus radās jautājums, vai A.Aizpurietis un A.Brezinskis šoreiz tiešām aizstāv pagasta intereses, nevis savas personīgās vai lobē kādu citu. A.Brezinskis izrādījās visai labi informēts par Valsts nekustamā īpašuma aģentūras aktivitātēm un nolūkiem attiecībā uz Stāmerienas pili. Savukārt no A.Aizpurieša teiktā varēja noprast, ka visu nelaimju un nebūšanu cēlonis Stāmerienā ir viens, proti, pašreizējais Stāmerienas pils nomnieks A.Vīcups. Diemžēl A.Aizpurietis ir aizmirsis, ka arī viņš ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – Stāmerienas muižas klēts nomnieks, kas nebūt nav ideālā tehniskajā stāvoklī un neliecina par godprātīgu attieksmi pret kultūras mantojuma saglabāšanu.
Otrs viedoklis, ko atbalstīja un aizstāvēja vairākums – četri deputāti – Dz.Poļaks, Z.Vībāns, G.Upāns un G.Vīksniņš, bija atkārtoti lūgt Ministru kabinetu nodot Stāmerienas pašvaldības īpašumā Stāmerienas pili un vēl piecas bijušās muižas saimniecības ēkas, lai varētu tālāk risināt jautājumus, kas saistīti ar šo ēku praktisko saglabāšanu. Tikai sakārtojot jautājumus, kas saistīti ar īpašumtiesībām, un tos attiecīgi noformējot zemesgrāmatā, radīsies iespējas piesaistīt finansu līdzekļus, kas nepieciešami restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem. Turpināma arī uzsāktā sadarbība ar SIA “Zeltaleja 1” – Stāmerienas pils, parka un divu saimniecības ēku (smēdes un staļļa) nomnieku, dažādām sabiedriskajām organizācijām un fondiem, kas var sniegt atbalstu šo problēmu risināšanā. Tā, piemēram, veiksmīgi sadarbojoties ar Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas fondu, izdevies piesaistīt līdzekļus Stāmerienas A.Ņevska pareizticīgo baznīcas remontam. Tas notika pēc 1999.gada Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākuma Stāmerienā, kura galvenais iniciators bija minētā fonda prezidents A.Vīcups. Savukārt sadarbībā ar SIA “Zeltaleja 1” izstrādāts projekts “Stāmerienas ciemata ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija” valsts investīciju programmas 800 + ietvaros. Realizējot to, izdotos sakārtot gan Stāmerienas pils, gan arī visas Vecstāmerienas apdzīvotās vietas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu.
Sarmīte Dundure, Gulbenes rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore
