Laikraksts “Dzirkstele” vairākkārt ir saņēmis pasažieru sūdzības, ka autobusu vadītāji naudu par biļeti paņem, bet braukšanas biļeti neizsniedz.
Laikraksts “Dzirkstele” vairākkārt ir saņēmis pasažieru sūdzības, ka autobusu vadītāji naudu par biļeti paņem, bet braukšanas biļeti neizsniedz.
Pirms svētkiem redakcija saņēma vēstuli, kuras autors stāsta, ka 10.novembrī braucis ar autobusu Gulbene – Madona. Autobusā bijis daudz braucēju, bet šoferis pasažieriem biļetes nedevis, prasījis tikai naudu.
Uzņēmuma vadītājs jūtas bezspēcīgs
Ar minēto situāciju iepazīstinājām SIA “Gulbenes autobuss” direktoru Juri Lapsu.
“Es kā uzņēmuma vadītājs esmu izdarījis visu iespējamo. Arī autobusa vadītāja pienākumos viss ir norādīts. Šoferi zina, ka pasažieriem ir jāizsniedz braukšanas biļetes, bet diemžēl to nedara. Ja es gribu vainīgo vadītāju sodīt par šādiem gadījumiem, tad viņu aizstāv uzņēmuma arodbiedrības organizācija. Ierodas pie manis arodbiedrības priekšsēdētājs un saka: “Mēs nolēmām, ka tie vadītāji, kas pasažieriem nedod braukšanas biļetes, nav vainīgi. Viņus apmelo!” skaidro J.Lapsa. Viņš uzskata, ka šajā situācijā esot bezcerīgi kaut ko mainīt, jo uzņēmuma vadītājs atrodoties apburtajā lokā. Tiekot rakstīti rājieni autobusu vadītājiem, bet tie nedodot vēlamo efektu.
“Tikai pasažierim pašam kategoriski ir jāpanāk, lai autobusa vadītājs izdod braukšanas biļeti. Citu risinājumu es neredzu,” saka J.Lapsa.
Ministru kabineta noteikumos par pasažieru pārvadāšanu regulāro maršrutu autobusos sadaļā “Biļešu iegāde un nodošana” 19. punktā rakstīts, ka “biļetes autobusā pārdod autobusa vadītājs vai konduktors”.
Arī pašiem pasažieriem dažkārt nevajadzētu tēlot pārāk dāsnus, jo ir gadījumi, kad autobusā iekāpj cilvēks, ieber autobusa vadītājam saujā naudu un saka: “Man biļeti nevajag!” Vajag šo biļeti, jo gadījumā, ja negaidot autobusā iekāps biļešu kontrole, spēkā būs minētās sadaļas 11.punkts, kurā teikts: “Pasažieris, kurš nevar uzrādīt derīgu braukšanas biļeti vai citu braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu, uzskatāms par pasažieri bez biļetes un saucams pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pēc soda naudas samaksas pasažieris, kurš vēlas turpināt braucienu tālsatiksmes, rajona maršruta vai pilsētas maršruta autobusā, iegādājas braukšanas biļeti.”
Rīcība nav attaisnojama
Atsevišķu autobusu vadītāju rīcību lūdzām komentēt arī Satiksmes ministrijas Autotransporta direkcijas direktoru Andrianu Ļublinu.
“Ja autobusa vadītājs ņem naudu, bet nedod braukšanas biļeti, tad pasažierim jābūt uzstājīgam un jāpieprasa izdot biļeti. Ja vadītājs tomēr braukšanas biļeti neizsniedz, tad nekas cits neatliek, kā iesniegt sūdzību par konkrēto sabiedrisko pārvadājumu kompāniju. Ja tas konstatēts tālsatiksmes maršrutā, tad sūdzība par nekvalitatīvu pakalpojumu adresējama Autotransporta direkcijai. Ja nelikumība konstatēta rajona maršruta autobusā, tad sūdzība adresējama konkrētajai rajona padomei,” norāda direktors. Viņš paredz, ja no autobusa vadītāja puses notiek šāda krāpšanās, tad tas noteikti nav tikai viens gadījums, tāpēc pasažieriem, kurus skārusi nelikumīgā rīcība, visiem ir jābūt gataviem to apliecināt.
“Autovadītāja rīcība, kad tiek ņemta nauda, bet netiek izdota biļete, nav attaisnojama. Lai tā nenotiktu, atbildība jāuzņemas pasažieru pārvadājumu kompānijai. Ja tās vadītājs pieļauj, ka autobusu vadītāji tā rīkojas, sliktākajā gadījumā konkrētais uzņēmums var palikt bez darba,” saka A.Ļublins.
Kārtību nodrošina vadītājs
Esam saņēmuši sūdzības arī par to, ka cilvēks iepriekšpārdošanā iegādājas biļeti no Gulbenes uz Rīgu, bet tad, kad autobuss, piemēram, apstājas Gulbenes pilsētas centrā, pieturā “Santa”, viņa biļetē norādīto sēdvietu autobusā jau aizņēmis kāds cits pasažieris.
“Kāda nozīme pirkt biļeti iepriekš, ja labākajā gadījumā sēdvieta ir brīva tikai autobusa pēdējos solos? Esmu izteicis atbrīvot man pienākošos sēdvietu, bet tas netiek darīts, ko iesākt? Vadītājam tomēr vajadzētu sekot, lai pasažieri sēž tajā vietā, kas norādīta biļetē,” uzskata neapmierinātie.
J.Lapsa norāda, ka par sev pienākošos sēdvietu autobusā jācīnās tikai pasažierim.
“Autobusa vadītājs nav ne vietu ierādītājs, ne policists. Viņa pienākums ir pārbaudīt, vai visiem pasažieriem ir biļete. Šoferim nav tiesību nevienu pārsēdināt. Cilvēkam jātiek galā pašam, kaut arī nāktos uzcelt kājās visus pārējos braucējus. Ļoti labi, ja šoferis ir cilvēcīgs un nāk palīgā pasažierim, palīdzot viņam ierādīt pienākošos sēdvietu,” uzskata J.Lapsa. Viņš piebilst, ka braukšanas biļete ir juridisks dokuments, tāpēc tā likuma noteiktajā kārtībā piešķir pasažierim tiesības ieņemt viņam pienākošos sēdvietu autobusā.
Situāciju komentē arī A.Ļublins. Viņš domā citādāk.
“Ja pasažieris nopircis maršruta galapunktā braukšanas biļeti, kurā ir norādīta konkrēta sēdvieta autobusā, tad pasažierim ir tiesības autobusā šo vietu saņemt. Savukārt autobusa vadītāja pienākums ir nodrošināt, lai pasažieris autobusā varētu ieņemt sev pienākošos vietu. Cilvēkiem, kas izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus, ir pienākums iepazīties ar sabiedriskā transporta lietošanas noteikumiem, kas pieejami autoostās, autobusa salonā, arī pie vadītāja iespējams saņemt noteikumu izrakstu. Tajos norādīts, ka autobusā pasažieris var izmantot tikai to sēdvietu, kas viņam pienākas un ir norādīta braukšanas biļetē, nevis svešu sēdvietu,” norāda A.Ļublins.
Viņš uzsver, ka autobusa vadītājam vai konduktoram, ja tāds ir, maršruta galapunktā tomēr ir jāaicina pasažierus iekāpt autobusā saskaņā ar biļešu uzskaites dokumentiem.
“Gadījumā, ja kāds pasažieris, kam ir trešais biļetes numurs, autobusā aizņēmis sesto sēdvietu, tad autobusa vadītāja uzdevums ir nodrošināt kārtību salonā, jo viņš atbild par pasažieru drošu pārvadāšanu. Ja pasažieris iekāpj kādā maršrutā paredzētajā pieturā, tad viņam ir tiesības ieņemt brīvo sēdvietu,” skaidro direkcijas direktors.
Teikto apstiprina arī iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu 16.punkts: “Autobusa vadītājs nodrošina pasažieri ar biļetē norādīto vietu autobusā.
