Gunta Kalmane, Gulbenes novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste:- Nav īpašu noteikumu, kas reglamentētu, kādi pasākumi pašvaldības vadībai būtu jāapmeklē. Gulbenes novada pašvaldības vadība ciena ikvienu iedzīvotāju. Ja ir kādi pasākumi, kuros nepiedalās vadība, tas nebūt nenozīmē, ka netiek cienīts pasākums vai iedzīvotāji. Pasākumu apmeklēšana ir atkarīga no noteiktās dienaskārtības, kādi jautājumi ir jārisina, kas iepriekš ir ieplānots, kad ir saņemta informācija/ielūgums par konkrēto pasākumu. Pašvaldības vadība (priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, izpilddirektore, izpilddirektora vietnieks) savstarpēji vienojas, kurš kuru pasākumu apmeklēs, skatoties no pasākuma formāta un saplānotajiem darbiem. Vadība, ja vien ir iespējams, apmeklē dažādus pasākumus, gan skolu pasākumus, gan biedrību pasākumus. Ja vadībai nav iespējams apmeklēt pasākumu, tad tiek nozīmēts kāds cits pārstāvis, jo mēs esam viena pašvaldība, un pārstāvniecība tiek nodrošināta. Piemēram, Gulbenes vidusskolas salidojumā piedalījās Izglītības pārvaldes vadība, Stāmerienas amatierteātra jubilejā, Galgauskas pagasta kultūras nama jubilejā – pagastu pārvalžu vadītāji. Ja izstāde tiek atklāta muzejā, tur piedalās muzeja direktore, kas arī ir pašvaldības pārstāvniecība. Edītes Ķikustes bērēs piedalījās izpilddirektora vietnieks Sandis Sīmanis. Svarīgi, lai pasākumos, uz kuriem tiek aicināti, būtu pašvaldības pārstāvniecība. Tāpat, kā jau minēju iepriekš, svarīgs faktors ir laiks, kad informācija par notikumiem nonāk pie vadības. Ne vienmēr stāsts ir par drukātiem ielūgumiem. Nereti tā ir ziņa e-pastā vai pat vienkārši uzrunāšana.
Mums ir jāpriecājas, ka Gulbenes novads ir aktīvs un pasākumu ir patiešām daudz. Nevar sūdzēties, ka pie mums nekas nenotiek! Līdz ar to ielūgumu arī ir daudz, tomēr vadībai nav iespējams piedalīties visos pasākumos. Protams, ka šādos pasākumos ir iespējams satikt novada iedzīvotājus, aprunāties, uzklausīt, būt kopā. Un to arī pašvaldības vadība dara, cik vien var!
31.oktobrī Druvienā notiks saruna par iedzīvotāju iesaisti teritorijas attīstībā. Jau šobrīd ir zināms, ka vadība tajā piedalīties nevarēs, kaut gan tas ir būtisks jautājums. Šajā datumā norisināsies arī domes sēde, bet pasākuma organizatoriem nebija iespējams mainīt datumu vai laiku, līdz ar to pašvaldību pārstāvēs speciālisti. Iespējams, ka vadība pievienosies vēlāk. Šis ir viens piemērs tam, ka vadība vēlas piedalīties, bet tas nav iespējams, jo jau ir ieplānots kas cits.
Īsumā: kad tiek saņemts ielūgums uz pasākumu, tiek izvērtēts datums, laiks, pasākuma formāts. Tad arī tiek izlemts, kā konkrētajā situācijā rīkoties: vai kāds no vadības var piedalīties vai tiek deleģēts deputāts, vai kāds cits pašvaldības pārstāvis. Mēs esam viena pašvaldība – gan deputāti, gan administrācija, gan iestādes, gan pagastu pārvaldes.
Ginta Alberte, “Dzirksteles” galvenā redaktore:- Manuprāt, lielāki novadi pasākumi, kuros pulcējas vairāki simti iedzīvotāju, ir jāapmeklē tieši novada vadībai, ar to es domāju vēlēto varu, priekšsēdētāju vai viņa vietnieku. Man šķiet, ka tas ir viņu pienākums pret saviem vēlētājiem šajos augstajos amatos. Protams, pasākumi notiek nedēļas nogalēs, bet tāda nu ir “uzticības saldā nasta”, un politiķim ir jāupurējas tāpat, kā to ir darījuši iepriekšējie domes vadītāji. Citādi sanāk, ka ar iedzīvotājiem tiekas tikai tad, kad paziņo kādas nepatīkamas vēstis par reorganizāciju vai likvidēšanu, turklāt tikai darba laikā.
Saprotams, ka vadība nevar apmeklēt visus pasākumus pagastos, bet nu vienreiz gadā varbūt tomēr var, jo arī tur iedzīvotāji ir pelnījuši, ka viņus pagodina ar klātbūtni arī svētkos. Man šķiet, ka tas nāk tikai par labu, veidojot domes vadības reputāciju. To, ka uzzināt iedzīvotāju noskaņojumu, domas, ir vērtīgi, parāda opozīcijas deputāti, kuriem, starp citu, ir vēl mazāk laika, jo jāstrādā savos pamatdarbos, turklāt viņi apmeklē pasākumus arī pagastos.
Īsti nevaru piekrist domes oficiālajam viedoklim, ka pagastos kultūras vai citos pasākumos novada domi pārstāv pārvaldes vadītājs un ar to pietiek. Ja nevar ierasties vadība, tad atbildīgajiem par nozari gan būtu jābūt, piemēram, kultūras speciālistam. Protams, šajā jomā bija ieilgušas jukas, notika reorganizācija, kaut gan bija taču pienākumu izpildītāji, kuriem, visticamāk, par to tika arī maksāts.
Varētu jau teikt, ka tas nav nekas svarīgs – nesanāca un neaizbrauca, bet šonedēļ saņēmu visai zīmīgu vēstuli saistībā ar pašdarbnieku neapmierinātību par novada administrācijas izvēlēto kandidātu, kurš turpmāk vadīs kultūras dzīvi Galgauskas pagastā. Pamatots ir viņu jautājums: kā kaut kādas amatpersonas, kuras pat nekad Galgauskā nav bijušas, zina, kas mums ir vajadzīgs? Un patiesi – kā gan var to zināt, ja neesi bijis, neesi ar cilvēkiem runājis?
