Rajona pašvaldību vadītāji iecerējuši sanākt kopā, lai diskutētu par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, ko turpmāk nolemts saukt par novadu reformu.
Rajona pašvaldību vadītāji iecerējuši sanākt kopā, lai diskutētu par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, ko turpmāk nolemts saukt par novadu reformu.
Par to, kā veidosies pagastu nākotne, norūpējušies arī pagastu iedzīvotāji, kam ir būtiski, lai pagastnams atrastos iespējami tuvāk, jo ir raduši doties turp, lai risinātu dažādus jautājumus. Lai gan valstī aizvien noteiktāk iezīmējas reformas aprises, tomēr šaubas par tās nepieciešamību vēl saglabājas. Savukārt novadu pašvaldību pieredze liecina, ka likvidēt pagastus kā teritorijas nav izdevīgi un bez mīlētās un dažkārt arī peltās pagastmājas neiztikt, jo cilvēkiem ir jānodrošina pašvaldības sniegtie pakalpojumi.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters pēc tikšanās ar rajonu pašvaldību vadītājiem atzinis, ka viņu nebaida fakts, ka pašvaldību apvienošanās vai novadu veidošana varētu ieilgt pat līdz desmit gadiem. Galvenais, izveidot stipras un finansiāli neatkarīgas pašvaldības, uzklausīt to viedokļus novadu veidošanas jautājumā un tikai tad noteikt termiņus, cik ilgā laikā Latvijā jāizveido novadi.
Par skaitu jālemj pašvaldībām
I.Gaters pievienojas uzskatam, ka pašvaldībām Latvijā nav jānosprauž mērķis veidot 102 novadus, bet tām pašām jāizlemj, cik novadu nepieciešams. Viņa ierosinājums ir pašvaldībām iesūtīt viedokļus par to, kā katra no tām redz iespējamos apvienošanās variantus nosacīti 102 pašvaldību projektā.
Ministrs secinājis, ka kopumā pašvaldības ir samērā pozitīvi noskaņotas pabeigt administratīvi teritoriālo reformu. Pēc viedokļu apkopošanas valdībai vajadzēs pieņemt noteiktu lēmumu.
Drīzumā iecerēts Ministru kabinetā iesniegt projektu par novadu veidošanas kritērijiem un veidiem, lai pēc tam, kad valdība ar to būs iepazinusies, projektu nosūtītu apspriešanai pašvaldībās un tās dotu atbildi.
Saprotami, ka pašvaldībām nav viegli izšķirties par nākotni, jo tā saistās ar konkrētiem cilvēkiem, uzņēmējdarbības attīstību, sociālajiem pakalpojumiem un citu. Tomēr, lai iespējami ātrāk pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu, ir prioritāti jāīsteno Latvijas Lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programma, pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekts, atbalsts apvienotajām pašvaldībām izglītības iestāžu tīkla optimizācijai un veselības iestāžu tīkla pilnveidošanai, kā arī valsts investīciju programmā vietējo pašvaldību attīstībai jāparedz fiksētā daļa no valsts investīciju apjoma.
Apvienošanos salīdzina ar apļa teoriju
Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika uzskata, ka administratīvi teritoriālā reforma ir smaga un pietiekami sarežģīta. Viņš to salīdzina ar apļa teoriju par zināšanu un nezināšanu.
“Ja apļa iekšpuse ir zināšana, bet ārpuse – nezināšana, tad paralēli, pieaugot zināšanām par konkrēto problēmu, palielinās arī nezināšana. Kādu šo reformu pasniedz šobrīd, es neatbalstu,” saka D.Švika. Viņš pieļauj, ka pašvaldību reforma, iespējams, ir vajadzīga, jo pašvaldībām jābūt spēcīgākām un modernākām, bet šobrīd, kad konkrēti Lejasciema pagastā un citos pamazām attīstās uzņēmējdarbība, diezin vai ir piemērotākais brīdis.
“Dažādos projektos ir definēti pašvaldību trūkumi, bet neesmu pārliecināts, ka ir atrasts pareizākais to risinājums. Lejasciemā ir uzskatāmi piemēri, kas notiek reformu rezultātā, – Dūres pagasts, ko Lejasciema pagastam pievienoja 1969.gadā, un 1974. gadā pievienotais Sinoles pagasts. Tikai tad, ja uzskatām, ka Lejasciema pagasts ir rajonā viens no stiprākajiem, varam sacīt, ka reformas ir labas. Vērojot, kas notiek Dūres teritorijā, saprotam, ja tur būtu saglabājies kaut pavisam neliels pagastiņš, šodien tur būtu vairāk dzīvības, nekā tas ir tagad,” spriež D.Švika. Viņš uzskata, ja tāds ir reformas rezultāts, tad posta ir vairāk nekā labuma.
Pat padomju laikā neapvienoja
Lejasciema pašvaldības vadītājs Rīgā kolēģiem bildis, ka pat padomju laikā nav mēģināts apvienot pilsētu ar laukiem, tāpēc viņi, plānojot šodien īstenot šādu ieceri, riskē daudz vairāk, jo jāņem vērā, kā sadzīvos pilsēta un lauki.
“Pilsētai ir sava pakalpojumu struktūra visās jomās, kas atšķiras no kārtības vietējās pašvaldībās. Ja piespiedu veidā šīs struktūras apvieno, pagasta iedzīvotājiem tas var radīt nopietnas problēmas un daudz ko, piemēram, komunālo pakalpojumu jomā, sadārdzināt,” uzskata D.Švika. Viņš neatbalsta rīcību, kuras rezultātā notiktu fiktīva novada veidošanās, lai saņemtu valsts dotāciju. Viņš domā, ka ārēji notiek savstarpēja sarunāšana, bet darbība saglabājas iepriekšējā.
“Tomēr šādas vienošanās var pastāvēt tikai līdz nākamajām vēlēšanām, kad ar jaunu politiķu nākšanu pie varas atkal viss aizmirsīsies. Kas var apgalvot, ka kaut ko ņems vērā no iepriekšējās vienošanās? Grūti paredzēt, kas notiks, ja, piemēram, budžetu neveidos Gulbenē, bet citur. Paši pagastā esam likvidējuši vairākas iestādes, piemēram, Dūres un Mālu feldfšerpunktus. Likvidēšana būtībā nav pašvaldības vaina, bet tas it kā notiek ar tās rokām,” secina D.Švika. Pašvaldības vadītājs nevēlas, lai deputātiem, nobalsojot par pievienošanos, mazbērni ar pirkstiem rādītu, ka jūs, lūk, esat vainojami šajā rīcībā.
“Mums, latviešiem, piemīt lokālpatriotisms, bet šoreiz tas nav domāts sliktā nozīmē, jo mums galu galā ir jālemj par savu teritoriju, tāpēc vispirms jādomā, kas tai ir, kas nav izdevīgs,” saka D.Švika.
Turpinās maksimāli turēties
Kamēr vēl nav īstas skaidrības par vietējo pašvaldību nākotni, spēkā ir līdzšinējā likumdošana, kas paredz piespiedu apvienošanu, tāpēc pašvaldībām jānāk kopā un jāspriež.
“Konkrēta rīcība sākas pēc konkrētu lēmumu pieņemšanas. Ja pašvaldība paraksta dokumentu par sadarbību ar pārējām, tad tā ir parakstījusies par apvienošanos. Esam daudz runājuši, kas notiks, ja vajadzēs apvienoties piespiedu kārtā, veidojot vienu – Gulbenes novadu, vai apvienoties ar Lizumu, Ranku un citiem. Domas dalās. Kā vienā, tā otrā gadījumā ir pozitīvais un negatīvais. Domājot par attīstību, iespējams, ka šajā rajona daļā tā būtu straujāka, ja izveidotos atsevišķs novads. Bet mēs apzināmies, ka tad viss ir jāsāk gandrīz no nulles, jo, piemēram, no sporta bāzēm, kas atrodas Gulbenē, – no tām mums maz labuma. Kultūras centru, dzimtsarakstu nodaļu un citu atdevām pilsētai, uzskatot, ka rajonam to nevajag. Bet, ja mantu vajadzēs pārdalīt pa novadiem, tad izrādās, ka visu esam vieglu roku atdevuši,” uzskata D.Švika. Viņš domā, ka svarīgi, kur veidosies centrs. Lejasciems ar Lizumu par daudz ko varētu vienoties, bet, runājot par centru, lejasciemieši vairāk piekristu tam, ka to veido Velēnā, kur strādātu novada domes administratīvais aparāts, bet cilvēki tāpat kā līdz šim dotos uz pagastmājām.
“Domāju, ka Lejasciema pagasts mēģinās maksimāli ilgi turēties, jo uzskatu, ka Lejasciemu nevajadzētu pievienot. Tā teritorija ir viena piektā daļa no rajona teritorijas. Sakārtojot valstī nodokļu sistēmu, mēs noteikti nebūtu dotējamais pagasts, jo attīstās uzņēmējdarbība, lauksaimniecība un tamlīdzīgi. Visapkārt grozās liela nauda, tikai vietējās pašvaldības to nejūt,” pārliecināts D.Švika.
Uzskata, ka nespēs pretoties apvienošanai
Galgauskas pagasta pašvaldība ir viena no mazākajām rajonā, tāpēc tās vadītāja Irēna Biezā uzskata, ja notiks pagastu apvienošana, ievērojot pievienošanas principu, tad pašvaldībai nebūs perspektīvas.
“Protams, kā nolems, tā būs, jo mēs nespēsim pretoties apvienošanai. Manuprāt, būs optimizācijas process un nāksies apvienot izglītības iestādes, bibliotēkas un citu,” pašvaldības vadītāja ir pesimistiska. Viņa uzskata, ka Ministru kabinetam neinteresē pagastu sadarbība, lai gan tai ir precedents – Dundagas pašvaldība.
I.Biezā ir pārliecināta, ka arī pagasta iedzīvotāji domā, kā būs tad, ja vajadzēs pievienoties citai pašvaldībai, bet atklāti neizsakās. “Tas ir saprotami, jo pašvaldībās paši īsti nezinām, par ko diskutēt. Runāt tikai runāšanas pēc nav jēgas,” saka priekšsēdētāja. “Lai kādi varianti veidotos, Galgauskas pagasts būs pie pilsētas, bet Gulbene – pilsēta ar lauku teritoriju,” saka I.Biezā.
Vēlas redzēt ekonomisku reformu
Arī Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis reformas rezultātā pagasta vietu nesaskata. “Uzskatu, katrai reformai jābūt ekonomiskai. Ja to nesaskatu, tad nopietni neuztveru reformas pabeigšanu noteiktā termiņā. Aktīvi sekoju novadu veidošanas idejai. Teorētiski to izprotu, bet ekonomisko efektu nesaskatu, jo esmu pārliecināts, ka pakalpojumi no iedzīvotājiem attālināsies, bet attīstība, lai man stāsta, ko grib, notiks tikai ap centru,” saka M.Raģelis. Piemēram pašvaldības vadītājs min Virāni, kur arī kolhozu apvienošanas rezultātā nekāda attīstība nenotika.
“Tas ir likumsakarīgi. Ja nomale mums tagad ir Virāne, tad reformas rezultātā arī Tirza būs nomale. 102 pašvaldību modelī Tirza ir starp Druvienu, Ranku, Lizumu un Lejasciemu, ar novada centru Lizumā, lai gan runā, kā būtu ērtāk centru veidot Velēnā. Ja izvēlēsimies Velēnu, tad mēs par nomali kļūsim vēl ātrāk,” prāto M.Raģelis. Viņš uzskata, ka arī lejasciemiešiem Velēna nav izdevīga.
“Reformu uztveru kā kārtējo lozungu, kas ir viens no variantiem, ko jāīsteno par katru cenu, bet mēs zinām pirms vēlēšanām dotos solījumus, ka visām papildu funkcijām, ko valsts uzliks vietējām pašvaldībām, tā piešķirs finansējumu. Ir pagājuši divi mēneši – funkciju apjoms palielinās, bet finanšu līdzekļu ir mazāk. Tas liek jautāt, kādai reformai man kā pašvaldības vadītājam ticēt? Vai varu būt pārliecināts, ka būs līdzekļi teritoriāli administratīvās reformas veikšanai?” jautā M.Raģelis.
