Izglītības pārvaldē un pilsētas domē atsākušās diskusijas par pilsētas skolu reorganizāciju.
Izglītības pārvaldē un pilsētas domē atsākušās diskusijas par pilsētas skolu reorganizāciju. Vēl gan ir izteikti tikai minējumi, kā pilnveidot izglītības sistēmu, maksimāli uzlabot izglītības kvalitāti un nodrošināt ekonomiskāku līdzekļu sadali.
“Pagājušajā nedēļā pilsētas domē runājām ar 2.vidusskolas un Gulbenes vidusskolas direktoriem, lai viņi apdomā mūsu piedāvāto variantu. Līdzšinējais skolu tīkls pilsētā vairs nevar pastāvēt. Ne velti jau divas reizes esam mēģinājuši rast kompromisu, bet nevienu reizi pārmaiņas neesam veikuši līdz galam. Ne tādēļ, ka iecerētā reforma būtu nepareiza, bet tāpēc, ka cilvēku attieksme ir saasināta. Ilgi tas nevar turpināties. Viens iemesls ir, ka dzimstības rādītāji ir mazi, skolas ar dažādiem, arī nekorektiem, līdzekļiem pārvilina pie sevis bērnus, lai varētu nokomplektēt klases. Otrkārt, nepārtraukti palielinās prasības pēc kvalitātes izglītības sistēmā. Gulbenē ir četras vidusskolas, ja ierēķinām arī Gulbenes vakara (maiņu) vidusskolu. Mūsu iedzīvotāju skaitam tā jau vairs nav izšķērdība, bet absolūts bezsaimnieciskums,” saka Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone.
Skolas ielā būtu vidusskolēnu bāze
Pilsētas dome piedāvā variantu, kas sakārtotu un strukturētu dažāda vecuma skolēnu klašu grupas. Šis variants paredz, ka Gulbenes Bērzu pamatskola un Gulbenes vakara (maiņu) vidusskola paliktu bez izmaiņām, arī ģimnāziju reformas skartu minimāli. Lielākās pārmaiņas gaidītu Gulbenes vidusskolu un Gulbenes 2.vidusskolu. Gulbenes vidusskolas ēkā Skolas ielā mācītos 10. līdz 12.klašu skolēni, arī tie, kas šobrīd mācās Gulbenes 2.vidusskolā. Apvienojot vidusskolas un 2.vidusskolas 10. līdz 12.klašu skolēnus, skolā būtu apmēram 330 skolēni. Tādējādi Skolas ielas vidusskolas un ģimnāzijas ēka tiktu veidota kā vidusskolēnu bāze. Protams, ģimnāzijā mācīsies arī proģimnāzijas bērni (7. līdz 9.klase).
L.Jansone uzskata, ka ir nejēdzīga šābrīža situācija – ģimnāzistiem telpu trūkuma dēļ matemātikas un vizuālās mācības stundas notiek arī sporta centrā, savukārt Gulbenes vidusskolas abas ēkas (Skolas ielā 12 un Līkajā ielā 19a) nav pilnībā noslogotas.
Ģimnāzija iesaistījusies valsts projektā par dabaszinību priekšmetu satura un kabineta izveidi. Tieši tādēļ pilsētas domei ir plāni izmainīt Skolas ielas vidi – starp Gulbenes ģimnāziju un Gulbenes vidusskolu uzcelt piebūvi, kurā būs dabaszinību kabineti ar laboratorijām. Piebūvē būs arī virtuve, kas būs kopīga vidusskolai un ģimnāzijai. Tās celtniecībai līdzekļus plāno gan valsts, gan pašvaldība.
“Valstī ir jāpalielina studējošo skaits inženierzinātnēs līdz 15 procentiem no visu studējošo skaita, jo šobrīd studē lielākoties humanitārās zinātnes. Uzceļot šādu kopīgu piebūvi, būtu iespēja izmantot mācību bāzi, kas būs Eiropas standartiem atbilstoša. Tad visiem pilsētas vidusskolēniem būtu pieejama vienāda mācību bāze, tātad – arī vienādas iespējas apgūt mācību programmu atbilstošā līmenī,” saka L.Jansone.
2.vidusskola pārveidotos par pamatskolu
Ja pieņems izstrādāto variantu, tad Gulbenes 2.vidusskolas ēkā mācītos pamatskolas vecuma bērni. 1. līdz 4.klašu bērni iekārtotos bijušā skolas internāta telpās, bet lielajā ēkā – 5. līdz 9.klašu skolēni (tur mācītos arī šobrīd vidusskolā esošās 1. līdz 9.klases). Skolā tad būtu apmēram 760 skolēni. Tādējādi pilsētā pastāvētu divas pamatskolas – Bērzu pamatskola un Gulbenes 2.vidusskola.
“Veicot šīs pārmaiņas, klašu komplekti netiktu jaukti. Skolotājs turpinās strādāt ar saviem bērniem tikai citās telpās,” saka L.Jansone.
Pēc skolu tīkla optimizācijas skolotājiem saglabās darba slodzes. Klašu komplekti nemainīsies un stundu skaits nesamazināsies. Vienīgi mainīsies darba devējs un, iespējams, ēka.
Reformu sākumu ir grūti prognozēt
Kad sāksies skolu tīkla reforma, atkarīgs no daudziem apstākļiem, tādēļ to prognozēt vēl ir grūti. Ja skolu direktori un pedagogi aktīvi atbalstīs šo programmu un būs vēlēšanās mainīt šābrīža sistēmu, pārmaiņas, iespējams, pakāpeniski sāktos jau nākamajā – 2006./2007. – mācību gadā.
Direktori vēl apsver šo iespēju, izanalizējot stiprās un vājās puses. Diskusijas turpināsies un galīgo lēmumu pieņems pilsētas dome.
