Ieva Bērziņa, Tirzas sociālās aprūpes centra vadītāja: – Būtiski, kādā līmenī būtu atskurbtuve, jo klientu tai noteikti pietiktu. Atskurbtuve zināmā mērā būtu arī kā biedinājums, bet tai jābūt nodrošinātai ar medicīniskiem kadriem, jo atbildība par atskurbtuvē ievietoto cilvēku ir ļoti liela. Alkoholisms ir slimība, tāpēc atskurbtuvei vajadzētu atrasties maksimāli tuvāk ārstniecības iestādei, jo cilvēka, kas ir stiprā alkohola reibumā, rīcība nav aprēķināma. Uzskatu, ka atskurbtuves klientiem ir vajadzīga pilna medicīniskā uzraudzība. Pati esmu papildinājusi zināšanas dažādos kursos un nedaudz saskārusies ar alkohola pārņemtiem cilvēkiem. Alkoholisms ir viena skunstīga būšana. Atskurbtuvi nodot tikai policijas ziņā diezin vai ir pareizi, jo arī policijas izolatorā ievietota alkoholiķa rīcība var būt neparedzama. Alkoholiķis nespēj atbildēt par savu rīcību.
Mudīte Jaceviča, Gulbenes slimnīcas galvenā ārste: – Manuprāt, atskurbtuve Gulbenē nav vajadzīga, jo dzērāju, kas vāļātos uz ielas vai parkos, nemaz nav tik daudz. Tos, kuri vāļājas, savāc policija. Slimnīca ar policiju labi sadarbojas, labi tiekam ar visu galā, tāpēc radīt atsevišķu iestādi nav nepieciešams. Ja policija aiztur piedzērušos cilvēku, tā viņu ved vai nu uz aizturēšanas izolatoru, vai uz slimnīcu. Ņemot vērā nelielo pilsētas un rajona iedzīvotāju skaitu, mums dzērāju nav daudz. Padomju gados, šķiet, pilsētās bija kaut kas līdzīgs atskurbtuvēm, bet tās nebija nekas īpašs. Atskurbtuves ir vajadzīgas lielās pilsētās. Pie mums to izveidojot, var būt līdzīga situācija kā ar bezpajumtniekiem domātajām telpām, kas tā arī nav guvušas atsaucību. Turklāt atskurbtuvē ir vajadzīgs apkalpojošais personāls, atskurbtuves iekārtošana šobrīd radītu tikai liekus izdevumus.
Māris Raģelis, Tirzas pagasta pašvaldības vadītājs: – Jebkurā gadījumā vietējās pašvaldībās atskurbtuve nav vajadzīga, ja nu tikai pilsētā. Atskurbtuvi nevajadzētu veidot pie slimnīcas, jo tās darbinieki jau tā cīnās ar dažādu intoksikāciju novēršanu pacientiem. Tā neliedz palīdzību arī cilvēkiem alkohola reibumā, ja viņu dzīvībai draud briesmas. Dzērājam, kura dzīvība nav apdraudēta, tad nu vieta būtu tikai atskurbtuvē, ko eiropeiski varētu nosaukt par profilakses pagaidu mītni. Uzskatu, ka ikviens cilvēks ir valstij piederošs, tāpēc valstij arī vajadzētu domāt, ko iesākt, ja viņš ir alkoholiķis. Ne jau konkrētai slimnīcai vai pašvaldībai būtu jāuzņemas atbildība par katru dzērāju. Ja mēs nākam pretī narkomāniem, iekārtojot viņu atveseļošanās centrus, tad ar ko sliktāks ir alkoholiķis. Arī viņš ir pelnījis šādu vietu. Tikai atskurbtuves ierīkošana nav pašvaldības pienākums.
