Pirmdien Gulbenē bija ieradusies Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Iveta Šulca.
Pirmdien Gulbenē bija ieradusies Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Iveta Šulca, lai Gulbenes bibliotēkā tiktos ar šeit izveidotā Ziemeļaustrumlatvijas “Europe Direct” informācijas punkta darbiniekiem un šā punkta filiāļu pārstāvjiem no Madonas rajona un Alūksnes pilsētas bibliotēkas.
“Eiropas Komisijai ir sadarbība ar pilsoņiem reģionos, ir savi vidutāji – Eiropas Komisija informācijas punkti “Europe Direct”. Tulkojumā tas nozīmē – Eiropa katra mājās un pieejama Eiropa tev. Šie informācijas punkti ir galvenā saikne, kā Eiropas Komisija informē Latvijas cilvēku par Eiropas Savienības politikas aktualitātēm,” saka I.Šulca.
Viņa ar kolēģiem Gulbenē vēlējās runāt par tematiskajām prioritātēm, noskaidrojot, kas vairāk interesē iedzīvotājus. “Visvairāk cilvēkus Latvijā saista tēma, kā eiro varētu ietekmēt viņu ikdienu, viņu maku. Interesē darbaspēka migrācijas radītās iespējas un zaudējumi. Saista arī transporta politika, enerģētika. Daudzus interesē biodegvielas ražošanas perspektīvas, arī tas, vai atomenerģija radītu neatkarību un dotu iespēju perspektīvā samazināt cenas patērētājam. Interesē arī vēja ģeneratori un ūdens enerģijas izmantošana,” saka I.Šulca.
Viņa piebilst, ka Eiropas Komisijas pārstāvniecība var piedāvāt kompetentus ekspertus, kas var tikties ar noteiktām mērķgrupām un runāt par interesējošajām tēmām. I.Šulca uzsver, ka latvieši ir kritiski noskaņoti, taču tā nav eiroskeptiski noskaņota. “Ja cilvēkam pietrūkst informācijas, viņš drīzāk ir kritiski noskaņots, nevis pozitīvs. “Europe Direct” informācijas punktu uzdevums ir sekmēt, lai iedzīvotāji varētu pieņemt informētus lēmumus. Dīvaina ir situācija, ka Latvija starp jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm arī ir veiksmīga šīs savienības struktūrfondu izmantotāja. Tajā pašā laikā lauku iedzīvotājs Latvijas laukos ir kritiski noskaņots. Tas nozīmē, ka ikdienā cilvēks ne vienmēr saredz saikni starp savu pieaugošo labklājību un finanšu resursiem, kas ir papildinājuši viņa firmas vai ģimenes budžetu, un saikni ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā,” saka I.Šulca. Viņa klāsta, ka ne jau velti Latvijas amatpersonas uzsvērušas – divi aizvadītie gadi ir bijuši treknākie Latvijas atjaunotās neatkarības vēsturē.
“Nedrīkst aizmirst, ka šie gadi trekni bija tāpēc, ka izmantojām Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tiek modernizē ceļi Latvijā, daudzviet tapušas vai top jaunas ūdens attīrīšanas iekārtas, tiek sakārtota atkritumu saimniecība. Dzīve kļūst ne tikai veselīgāka, bet arī drošāka un komfortablāka. Ir jāsaprot, ka automašīnas vairs tik bieži nav jāremontē, ka Latvijā ceļi ir kļuvuši labāki. Bet tie savukārt labāki ir kļuvuši ar infrastruktūras sakārtošanu,” saka I.Šulca. Ar ES līdzfinansējumu Latvijā jau gadu darbojas deviņi Eiropas Komisijas informācijas punkti.
