Sievietei un vīrietim gadu gaitā ir izveidojušās noteiktas lomas, kas sevī ietver zināmas uzvedības normas un nerakstītas tiesības un pienākumus.
Sievietei un vīrietim gadu gaitā ir izveidojušās noteiktas lomas, kas sevī ietver zināmas uzvedības normas un nerakstītas tiesības un pienākumus. Tomēr cilvēka piederība kādam dzimumam nevar būt šķērslis viņa darbībai.
Pagājušā gada nogalē Labklājības ministrija uzsāka līdz šim plašāko kampaņu par dzimumu līdztiesības jautājumiem “Kāpēc ne?”. Šīs kampaņas mērķis bija mudināt cilvēkus diskutēt par sieviešu un vīriešu lomu sabiedrībā un priekšstatiem par to.
Latvijā dzimumu līdztiesība ir noteikta par vienu no valstiski svarīgām prioritātēm, tomēr dzimumu līdztiesības nodrošināšanā Latvijā ir vēl daudz darāmā.
Sabiedrībā joprojām dzimumu līdztiesību uztver kā sieviešu vēlmi kļūt neatkarīgām un pārākām. Daudzi dzimumu līdztiesību asociē ar dzimumu vienādošanu un piemin dzimumu vienlīdzību padomju izpratnē, kad sievietēm bija jāveic arī visi vīriešu darbi. Dzimumu līdztiesību cilvēki reizēm saista arī ar sievišķības vai vīrišķīguma zaudēšanu.
Mūsdienās izpratnei par dzimumu līdztiesību vajadzētu būt citādai. Dzimumu līdztiesības jautājums galvenokārt ir par indivīda brīvību no sabiedrības uzspiestiem stereotipiem par to, kas piedien vīrietim un kas – sievietei. Sabiedrībā kopš sendienām ir pastāvējis dalījums vīriešu un sieviešu darbos, profesijās, pienākumos. Labklājības ministrijas mājas lapā internetā rakstīts, ka dzimumu līdztiesība uzsver abu dzimumu vienādas tiesības, iespējas, pienākumus un atbildību. Lai abiem dzimumiem rastos iespēja izmantot savas tiesības, jānodrošina vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējām. Tajā pašā laikā abu dzimumu vajadzības un intereses varot atšķirties, un tās ir jārespektē. reālā dzīve pierāda pretējo.
Pagājušā gada oktobrī Latvijā veiktās socioloģiskās aptaujas rezultāti parādīja, ka aptuveni 19 procentu aptaujāto ir saskārušies ar ierobežojumiem dzimuma dēļ. Gandrīz 60 procenti iedzīvotāju uzskata, ka sievietes saskaras ar lielākiem ierobežojumiem. Līdzīgā aptaujā, kas veikta 2001.gadā, to atzinuši tikai 47 procenti aptaujāto. Aptaujātie iedzīvotāji liecināja, ka vislielākās iespējas saskarties ar ierobežojumiem dzimuma dēļ ir darbā, ģimenē un politikā. Aptauja apliecināja, ka sabiedrībā joprojām valda dažādi stereotipi. Vairums aptaujāto, sevišķi vīrieši, piekrita, ka vīrietim ir jābūt ģimenes apgādniekam (86 procenti), vīrietim sabiedriskās vietās jāapmaksā rēķini un vīrietis ir ģimenes galva (70 procenti). Apmēram 60 procenti aptaujāto atzina, ka profesijas dalās vīriešu un sieviešu profesijās, ka sievietei ir jārūpējas par saimniecību, 51 procents atzina, ka vīrieši ir labāki politiķi.
Sieviete ir vīrieša kakls
– Stāķu pamatskolas mūzikas skolotāja Daira Karole:
– Sievietēm ir visas iespējas dzīvē “izsisties” uz augšu tāpat kā vīriešiem. Protams, vienmēr pastāvēs dalījums vīriešu un sieviešu profesijās, tas ir veidojies vēsturiski, turklāt sieviete taču nedarīs jebkuru fizisko darbu. Runājot par vīrieti kā ģimenes galvu, gribas jautāt, cik ģimenēs vīrieši patiešām ir ģimenes galvas. Viņi var būt ģimenes galva, bet mēs, sievietes, vienmēr būsim vīrieša kakls, tādēļ viss ir līdzsvarā.
Raud tikai meitenes
– Stāķu pamatskolas veselības mācības skolotāja Sarmīte Stupāne:
– Es nekad neesmu izjutusi, ka būtu atstumta malā. Esmu sasniegusi visu, ko vēlējos. Man visi ceļi vienmēr ir bijuši vaļā. Nekad neesmu bijusi pozīcijā, ka vīrietis ir labāks par mani.
Uzskatu, ka ģimenē ir jāvalda demokrātijai. Starp vīru un sievu jābūt sarunai. Nevar viens būt pārāks.
Viss ir atkarīgs no audzināšanas. Kopš sendienām ir ierasts, ka vecāki dēlam māca, ka viņš nedrīkst izrādīt emocijas, nedrīkst raudāt, jo raud tikai meitenes. Arī skolā šad tad var izjust šo dalījumu – zēni taču neslaucīs grīdu vai putekļus, jo tas nav vīriešu darbs. Ģimenē liela nozīme ir attieksmei pret dzimumu vienlīdzību.
Piekrītu, vienmēr pastāvēs tā saucamās vīriešu un sieviešu profesijas. Tomēr gribētos, lai skolā strādā vairāk vīriešu, bet tas nenotiks, jo vīrietis nestrādās par tādu algu. Vīriešiem vajag lielāku atalgojumu. Tas ir negodīgi, bet ir nācies dzirdēt, ka par līdzīgu darbu vīrietis saņem daudz vairāk nekā sieviete.
Jābūt ar uzskatiem
– Psiholoģe Iveta Bružāne:
– Cilvēki pie manis nekad nav nākuši, sakot, ka viņi saskārušies ar dzimumu
nevienlīdzības problēmu. Tomēr pie psihologa bieži vien cilvēki nāk konsultēties darba meklējumu jautājumos, tad gan nācies dzirdēt viedokli, ka vīriešiem ir vieglāk atrast darbu nekā sievietēm, kur nu vēl sievietēm ar maziem bērniem.
Situācija ģimenē ir atkarīga no tā, kāda sievietei ir attieksme pret sevi. Jā, viņa ir emocionālāka, viņa vēlas vairāk būt kopā ar bērniem. Ja sievieti tas apmierina un viņa uzskata, ka vīram ir jāstrādā un jāpelna nauda, viņa neizjūt nevienlīdzību. To izjutīs sieviete, kas ir redzējusi citādas attiecības.
Cilvēki, kas tagad dibina attiecības, daudz demokrātiskāk lūkojas uz dzimumu attiecībām. Stereotipi vairāk valda ilgāk kopā dzīvojošu pāru starpā.
Man pašai nav nācies saskarties ar ierobežojumiem tikai tāpēc, ka esmu sieviete. Varbūt tā ir tāpēc, ka man vienmēr ir savs viedoklis un es zinu, ko gribu sasniegt.
Sieviešu bezdarbnieču ir vairāk
– Nodarbinātības valsts aģentūras Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko:
– Lielākā daļa bezdarbnieku ir sievietes. 1.aprīlī Gulbenes rajonā bija reģistrēti 1170 bezdarbnieki, no tiem 678 (57,9 procenti) sieviešu.
Reāli mēs zinām, ka ir daudz profesiju, kurās sievietes vispār nav iedomājamas, piemēram – ugunsdzēsējs – glābējs, ekskavatora vadītājs, buldozera vadītājs, autokrāna vadītājs, mēbeļu galdnieks, kurpnieks. Protams, sievietes ir ļoti akurātas, precīzas, tādēļ ir profesijas, kurās piemērotākas ir tieši sievietes, piemēram, grāmatvedes, ekonomistes, sekretāres, kosmetoloģes. Mūsu rajona darba devēji, piesakot vakantās darba vietas, principā nepārkāpj dzimuma līdztiesības normas, tikai retos gadījumos izsaka vēlmi, piemēram, santehnikas un apkures iekārtu tirdzniecības veikalā par pārdevēju darbā pieņemt vīrieti.
Vīriešiem ir iespēja strādāt arī fiziski smagu darbu, bet darba drošība paredz, cik lielu smagumu var celt sieviete. Fiziski smagu darbu sieviete nevar darīt, bet citur nav nekādu ierobežojumu, turklāt es domāju, ka mūsu valstī valda vienlīdzība starp dzimumiem. Prezidente ir sieviete, vairākas ministres ir sievietes, arī pašvaldību vadītāju amatā ir sievietes.
Veidojot nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu katram gadam, mēs domājam par dzimumu līdztiesības nodrošināšanu. Vīriešus un sievietes algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistām proporcionāli viņu īpatsvaram kopējā bezdarbnieku skaitā. ***
Fakti
– 2003.gadā kopumā bija nedaudz vairāk par 32 000 darba dēvēju, no tiem 23 000 bija vīrieši, bet aptuveni 9000 – sieviešu.
– Tautsaimniecībā nodarbināto sieviešu vidējā mēnešalga ir aptuveni 81 procents no vīriešu vidējās mēnešalgas.
– Ievērojami vairāk sieviešu ir nodarbinātas izglītības un veselības nozarē, bet ievērojami vairāk vīriešu – rūpniecības un transporta nozarē. Tā sauktajās sieviešu profesijās atalgojums ir ievērojami zemāks nekā vīriešu profesijās.
– Vīrieši vairāk ir nodarbināti kā likumdevēji, valsts vecākās amatpersonas, vadītāji, kvalificēti strādnieki un amatnieki, iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri, savukārt sievietes – vecākās speciālistes, speciālistes, kalpotājas, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieces.
– Aptuveni 62 procenti augstskolās studējošo ir sievietes, tikai 38 procenti – vīrieši.
– Sievietes izvēlas studijas pedagoģijas, humanitārajās, sociālajās un mākslas zinātnēs, kā arī veselības, sociālās aprūpes, pakalpojumu, uzņēmējdarbības un tiesību nozarēs. Studentu vīriešu lielākais īpatsvars ir dabas zinātnēs un matemātikā, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, kā arī lauksaimniecībā.
– Algotu darbu strādājošās sievietes mājas darbiem un bērnu aprūpei velta gandrīz divas reizes vairāk laika nekā strādājošie vīrieši.
– No kopējā ģimeņu skaita valstī 29 procentos ģimeņu sieviete viena pati audzina bērnus, bet 3,4 procentos ģimeņu – bērnus viens pats audzina vīrietis.
– Kopš 2003.gada janvāra bērna piedzimšanas gadījumā tēvi var izmantot apmaksātu atvaļinājumu, saņemot par to paternitātes pabalstu. Pērn astoņos mēnešos bērna piedzimšanas gadījumā 21 procents tēvu izmantojuši valsts piedāvāto iespēju pavadīt desmit dienas kopā ar bērnu, saņemot par to pabalstu.
– Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekle un Dzimumu līdztiesības apakškomisijas priekšsēdētāja Ināra Ostrovska vēlas veicināt diskusijas par aktuāliem cilvēktiesību jautājumiem Latvijas reģionos, kā arī aicināt cilvēkus izteikt priekšlikumus, pārdomas, novērojumus par cilvēktiesību jautājumiem, rakstot vēstuli uz adresi:
LR Saeima, Jēkaba 11, Rīgā, LV – 1811, vai uz e-pastu: Inara.Ostrovska@saeima.lv.
