31.oktobrī īsi pēc pacelšanās no Šarm eš Šeihas Sīnāja pussalā nogāzās Krievijas aviolaineris un katastrofā gāja bojā 224 cilvēki.
Sanita Piļka, gulbeniete
Mēs arī nupat bijām ceļojumā uz Ēģipti, mājās atgriezāmies nedēļu pirms šausmīgās katastrofas. Pirms došanās uz Ēģipti es ļoti daudz lasīju par kopējo situāciju, kas tur notiek, vīram uzreiz arī teicu, ka nebraukšu nekādās ekskursijās un uzturēšos lielākoties viesnīcas tuvumā, jo biju diezgan lielā panikā no šiem stāstiem. Aprunājoties tur uz vietas, vietējie gidi un viesnīcu darbinieki gan stāstīja, ka ir radīta milzīga ažiotāža, kas tomēr esot pārspīlēta. Un arī man šķita, ka kopumā situācija varbūt tomēr arī ir mazliet pārspīlēta un tik traki tur nav. Tiesa, arī mēs redzējām kara lidmašīnas lidojam virs galvas. Vienīgais, ko varu noteikti pateikt – es esmu ceļojusi uz vairākām valstīm, Ēģiptē drošības pārbaudes bija ļoti minimālas, praktiski tikai vienā vietā vispār kaut ko baudīja. Un pats trakākais, ka tur pilnīgi visi ir pērkami. Vēl nesen lasīju kādu rakstu – ja tu vēlies kaut ko izvest no šīs valsts, samaksā un viss tiek izdarīts, tur valda milzīga korupcija. Citās valstīs pārbaudes ir stipri nopietnākas un, nedod Dievs, tu būsi izdomājis kaut ko vest, ko nedrīkst, Ēģiptē ir pilnīgi pretēji, ar tevi drīzāk koķetē, nekā skatās, kas tev tur īsti ir tajā koferī. Vai tagad uz turieni vajadzētu doties? Grūti pateikt, es pati droši vien krietni padomātu, vai uz turieni brauktu, zinot, ka tā ir noticis. Mani gan arī citi apstākļi šķita mazliet nepatīkami – aizbraucot uz turieni, viņi ir klāt kā uzmācīgas mušas un tur ir grūti uzturēties. Ja sākumā varbūt uzmanības apliecinājumi ir patīkami, beigās tie kļūst apgrūtinoši, ne soli nevari paspert bez kāda uzmākšanās. Runājot par lidmašīnas katastrofu, es uzskatu, ka šāda nelaime varēja notikt jebkur. Protams, katram pašam ir jālemj, uz kurieni un kad doties. Ēģipte ir skaista, un tur ir ko redzēt, bet varbūt došanās uz turieni jāatliek uz vēlāku laiku, jo mēs īsti nezinām, kas tur īsti notika, vai tas ir saistīts ar to karu vai iemesli ir pavisam citi. Protams, skumji, ka ir cietuši tik daudzi nevainīgi cilvēki. Kad uzzināju par katastrofu, mani pārņēma šoks, jo man šķita, ka tas ir noticis ar tuviem cilvēkiem, jo, iespējams, ka, dzīvojot viesnīcā, mēs tiešām arī bijām iepazinušies un runājušies ar tiem cilvēkiem, kas lidoja ar šo lidmašīnu mājās. To visu izjutu tiešām ļoti personiski – tas bija briesmīgi. Bet tāda ir dzīve – mēs neko neviens nevaram ietekmēt.
Līga Vītola, gulbeniete
Par sevi varu teikt, ka šinī brīdī es noteikti nebrauktu uz islāmticīgajām valstīm. Es domāju, ka tas ir nedroši. Uz citām Eiropas valstīm un uz Ameriku ir tik liela kontrole, ka pat nezinu, ko un kādā veidā tur var neatļauti ievest. Tur viss tiek tā noskenēts kā caur rentgenu. Nupat bijām apciemot radus Amerikā. Lidojām caur Londonu, arī tur bija pastiprinātas pārbaudes, par Ameriku jau nemaz nerunājot, tur tā vienmēr ir bijusi ļoti nopietna. Tur turklāt tu neizej tikai vienu pārbaudi, tur ir pat trīs pārbaudes, lai vispār tiktu līdz kofera nodošanai. Ja tiek konstatēts kaut kas, tevi uzreiz aizved prom, neviens pat neiesaistās nekādās sarunās. Un šobrīd šī situācija taču vēl ir saasinājusies. Lai gan, lidojot uz jebkuru vietu, var kaut kas atgadīties, jo mēs pasargāti diemžēl neesam nekur. Brauc ar autobusu vai mašīnu, no mums neatkarīgu iemeslu dēļ arī var notikt šausminošas avārijas, kurās var iet bojā neskaitāmi cilvēki. Neviens nezina, kurā mirklī kas var atgadīties. Katastrofas notiek visur kur – ne jau tikai lidmašīnās, arī uz ceļa, masu pasākumos, arī veikali iegrūst, nekur jau nevaram justies pilnīgi droši.
Pēteris Melbārdis, gulbenietis
Es pats pirms divām nedēļām biju Portugālē, bet Eiropas dienvidu valstis vēsturiski ir ļoti ticīgas un ģimeniskas, tur situācija ir mierīgāka nekā Eiropas ziemeļvalstīs. Pēc nedēļas lidošu caur Stambulu. Paziņa, kas tikko atgriezās no turienes, teica, ka tur tiek domāts par papildu drošību. Problēmas jau ir bijušas vienmēr, es nezinu nevienu nedēļu, kad nebūtu notikusi kāda aviokatastrofa, bet tik un tā tas ir un paliek drošākais transports. Ja apskatāmies internetā, var redzēt, ka konkrētajā brīdī gaisā ir tūkstošiem lidmašīnas. Vai dzīve ir apstājusies? Ja cilvēki tā domā, tad kādam ir izdevies to panākt. Tajā pašā Šarm eš Šeihā notiek viss kas cits – cilvēki mirst no sirdstriekām, no pārdzeršanās, cieš no haizivju uzbrukumiem, kā arī cieš nelaimes gadījumos, bet par to netiek teikts. Viss ir mūsu galvās. Vai ir droši? Ir jāizvēlas droša un zināma aviokompānija, zināmi tūroperatori. Protams, ja gribas piedzīvojumus, tos var atrast vienmēr, nav nekur tālu jāmeklē, arī tepat Gulbenes ielās tos varētu atrast. Es esmu bijis reizes četras Ēģiptē, vienmēr esmu pārbaudīts, vienmēr man liek novilkt apavus, tur jokus nesaprot. Man gribētos teikt, jo tālāk uz dienvidiem, jo skrupulozāka pārbaude.
