Prezentē Emzes parka rekonstrukcijas projektu
Gulbenes vēsturiskā Emzes parka ainaviskā skaistuma rekonstrukcijas projektu ir izstrādājusi ainavu arhitekte Vineta Radziņa. Projekts tapis pēc pilsētas pārvaldes pasūtījuma par 4,5 tūkstošiem eiro.
Ceturtdien, 25.septembrī, V.Radziņa prezentēja savu veikumu novada domes deputātiem. Emzes parka īpašniece ir novada pašvaldība. Parks šodien aizņem 13,6 procentus no pilsētas teritorijas, un tas ir tapis 19.gadsimtā pēc baronu Volfu iniciatīvas.
Pēc prezentācijas pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Naglis komentēja, ka, pēc viņa aplēsēm, projekta realizācija iespējama tad, ja tam tiek atvēlēts vismaz pusmiljons eiro. Novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs bilda, ka visu projektu kopumā īstenot ir finansiāli neiespējami, taču pa daļām – reāli. V.Radziņa piekrita, ka arī tāds risinājums ir pieņemams. J.Naglis “Dzirkstelei” uzsvēra, ka šāds projekts bija nepieciešams tāpēc vien, lai pilsētas pārvaldei būtu likumīgas tiesības Emzes parkā vispār kaut ko darīt, kaut vai izvākt kritušos kokus.
“Emzes parks ir unikāls ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, jo tik lielam dendroloģiskajam stādījumam – vairāk nekā 160 hektāros zemes – tuvākajā apkārtnē nav analoga,” sacīja V.Radziņa. Viņa apsekojusi parku un konstatējusi, ka teritorija ir nekopta, aizaugusi, ar lielu potenciālo bīstamo koku skaitu. Pēc projekta autores domām, ir arī jātīra Emzes dīķis (2,6 hektāri). Tajā pašā laikā speciāliste uzsvēra, ka tam, ka parks nav kopts, ir gan plusi, gan mīnusi. Pozitīvi ir tas, ka laika gaitā parkā ir ieviesušās vērtīgas augu sugas. Teritorijā atrastas vairāk nekā 260 augu sugas, starp tām ir piecas Latvijā retas un aizsargājamas augu un viena putnu suga, vēstī Nacionālā botāniskā dārza izstrādātais Emzes parka dabas aizsardzības plāns laika posmam līdz 2018.gadam. Šāds plāns savulaik ir tapis pēc toreizējās Gulbenes pilsētas domes pasūtījuma. V.Radziņa uzsver, ka Emzes parka teritorijā ir iezīmēti divi biotopi, kuros nekāda cilvēka iejaukšanās nav pieļaujama. Viena šāda teritorija atrodas Emzes dīķa un otra nosacīti – pie Svētezera un pie Asaru dīķa.
V.Radziņa atgādināja, ka jau līdz šim Emzes parkā izdalītas trīs veidu takas: kultūrvēsturiskā, dabas un sporta taka. Līdz šim vairāk ir izkopta tieši sportošanai jeb aktīvajai atpūtai paredzētā. Pēc Gulbenes sporta skolas ieteikuma V.Radziņa savā projektā ir iekļāvusi priekšlikumu šai takai veidot grants segumu, lai būtu ērtāka sportošana. Kultūrvēsturisko taku ainavu arhitekte, konsultējoties ar gulbeniešiem, ainavu arhitekte piedāvā veidot ap Emzes dīķi. Dabas taka savukārt vijas cauri visam parkam un vietām saskaras ar aktīvās atpūtas taku.
Projekts paredz gan kopt aizaugušo parku tur, kur tas ir atļauts, papildināt ainavu ar Emzes parkam raksturīgajiem dendroloģiskajiem stādījumiem, puķu pļavām un jaunām mazajām arhitektūras formām – tiltiņiem, laipām, soliņiem, šūpolēm, atkritumu urnām un, iespējams, pat skatu torņiem. Vecgulbenes muižas laikā parkā bija daudz mazo arhitektūras formu, ieskaitot gulbju mājiņas. Ainavu arhitektei ir arī priekšlikums, kā ar stādījumu palīdzību vizuāli nodalīt ģimnāzijas stadionu no parka teritorijas, jo, pēc speciālistes domām, abi objekti ir samērā nesaderīgi un disonējoši.
