Latvijas laukos simtiem apdzīvotu vietu pamazām izmirst. Tāpat kā daudzviet citur, arī Jaungulbenes pagasta Agrumos šobrīd pienākuši ne tie labākie laiki.
Latvijas laukos simtiem apdzīvotu vietu pamazām izmirst. Tāpat kā daudzviet citur, arī Jaungulbenes pagasta Agrumos šobrīd pienākuši ne tie labākie laiki.
Pašlaik Agrumos ir kluss un mierīgs, bet savulaik dzīve ritēja diezgan strauji, jo kādreiz šeit bija kolhozs un dzīvoja samērā daudz cilvēku. Kolhoza laikos Agrumos strādniekiem pat uzcelta divstāvu daudzdzīvokļu māja. Tajā bija astoņi dzīvokļi. Arī šobrīd lielākajā daļā dzīvokļu mitinās agrumieši, bet daži dzīvokļi ir tukši. Kolhoza laikos Agrumos bijis savs veikals, pasta nodaļa, darbnīcas. Cilvēki kopīgi svinēja Jāņus un Jaungadu. Tagad tur ir tikai dažas mājas, tomēr jūtams, ka tas nav īsti pagrimis nostūris.
Dzīvi sāk no jauna
“Druvu” mājās mīt Maltavnieku ģimene. Velta Maltavniece stāsta, ka nosaukums “Agrumi” cēlies no krejotavas. “Manam tēvam savulaik piederēja 40 hektāri zemes, viņš bija liels saimnieks, tādēļ viņš atvēlēja tepat kaimiņos zemi, lai tur uzceltu krejotavu, kam deva vārdu “Agrumi”,” stāsta V.Maltavniece. Pienu šurp veduši ļoti agri, tādēļ droši vien krejotavai arī dots nosaukums “Agrumi”, vēlāk šajā vārdā nodēvēja arī kolhozu.
“Agrumi ir mana dzimtā puse. Mūsu mājvietu savulaik sauca “Kazāki”, bet tad mūsu ģimeni izsūtīja un māju nojauca. Mani jaunības gadi pagāja izsūtījumā. Kad atgriezāmies no turienes, visa dzīve bija jāsāk no jauna,” stāsta agrumiete.
Kolhoza laikā Velta kādu brīdi strādājusi kantorī, bet pēc tam kolhoza tīrumos. “Kolhozam nemaz tik labi neveicās, jo šeit nebija muižas centra kā citviet, turklāt nepārtraukti mainījās priekšnieki. Kā kolhozs likvidējās, tā iedzīvotāju šeit palika arvien mazāk, daudzas mājas šobrīd jau ir sabrukušas, nojauktas, cilvēki izmiruši un aizgājuši prom,” stāsta V.Maltavniece.
Saimnieko vecajā krejotavā
Līdzās “Druvu” mājām atrodas “Agrumi” – mājas, kur savulaik bijusi vecā krejotava. Šajās mājās saimnieko veterinārārste Anda Kušnere. Šī māja ir celta 1937.gadā. “Kad es atnācu strādāt uz šo pusi 1984.gadā, šeit vēl darbojās piena savāktuve. Mēs šajā mājā sākām saimniekot 1990.gadā. Kādu laiku tā bija stāvējusi tukša, tādēļ šeit viss bija diezgan izdemolēts,” stāsta A.Kušnere.
Ar dzīvi Agrumos veterinārārste ir apmierināta. “Šeit ir kluss un mierīgs. Astoņdesmito gadu beigās šeit piedzima diezgan daudz bērnu, bet tagad dzimst tikai pa vienam, diviem. Bērniem šeit nav nākotnes, te nav ko darīt. Arī pieaugušajiem ar darbu ir grūti. Vietējie iedzīvotāji meklē darbu citur, te uz vietas darba iespēju nav. Daudzi meklē darbu pie saimniekiem, brauc strādāt uz tuvējiem gateriem, bet ir arī tādi cilvēki, kas pat neizsaka vēlēšanos kaut ko darīt. Kad ir nauda – labi, kad nav – nav nekā. Kolhoza laikā vietējiem iedzīvotājiem bija labi, šeit bija darbs, cilvēki turēja daudz lopu, šobrīd saimniecību un lopu skaits pamazām samazinās. Kolhozam likvidējoties, dzīve Agrumos apsīka,” vērtē A.Kušnere.
Uz pilsētu – vienreiz nedēļā
Veikala, kas kolhoza laikos bija Kalna skolas telpās, vairs nav. Agrumiete Ausma Paula stāsta, ka tuvākais veikals ir Jaungulbenē, bet nepieciešamāko divreiz nedēļā var nopirkt autoveikalā.
Arī ar nokļūšanu citās vietās, ja nav personisk ā transporta, vietējiem iedzīvotājiem ir grūti, jo autobuss uz Gulbeni kursē tikai vienreiz nedēļā. Skolas laikā šurp katru dienu brauc pagasta autobuss, kas nogādā skolēnus uz skolu, to var izmantot arī pārējie iedzīvotāji, bet vasarā šī transporta nav.
“Esam priecīgi, ka autobuss kursē vismaz vienreiz nedēļā, tad arī mēģinām ieplānot braucienu uz Gulbeni, lai samaksātu par elektrību, pasūtītu avīzes vai nopirktu zāles,” stāsta V.Maltavniece.
A.Paula saka, ka cilvēkiem arī nemaz nav tik daudz naudas, lai brauktu vairākas reizes nedēļā iepirkties. “Cilvēki šeit tā ir dzīvojuši vienmēr, viņi ir samierinājušies ar to, kas ir. Savulaik šeit pat telefona līnijas nebija,” atceras A.Kušnere.
Lai gan dzīve laukos nav nekāda spožā, agrumieši ir saticīgi un draudzīgi, viņi stājas pretī grūtībām un mēģina ticēt, ka kādreiz būs labāki laiki. Ciema centrā savu ligzdu novijis stārķis. Runā, ka tas nesot svētību. Iespējams, stārķa svētība kādreiz Agrumiem atkal nesīs labākus laikus.
Fakti
Vēstures dati liecina, ka Agrumu pašreizējā teritorijā 1949.gadā izveidoti divi kolhozi – “Saulainais rīts” un “Liede”. 1950.gadā tie apvienoti un izveidots kolhozs “Vienība”, kas pēc tam pārdēvēts par kolhozu “Agrumi”. 1970.gadā šis kolhozs pievienots kolhozam “Blāzma”, izveidojot kolhozu “Jaungulbene”, kas pastāvējis līdz kolhozu likvidācijai.
Kalna skola dibināta 1884.gada 19.oktobrī. Tur strādājuši skolotāji un tajā laikā aktīvi sabiedriski darbinieki Jānis Priedītis un pēc tam Alfreds Vārdaunis. Skola agrāk bijusi saistīta ar revolucionāro cīņu vēsturi. Kā stāsta vietējie iedzīvotāji, Kalna skolā Latvijas laikā bijusi telefonu centrāle, vēlāk te bijusi arī nabagmāja. Kolhoza laikos skolas ēkā darbojies veikals un kaltes.
