Ar katru gadu studijas Latvijā uzsāk arvien vairāk un vairāk pirmkursnieku.
Ar katru gadu studijas Latvijā uzsāk arvien vairāk un vairāk pirmkursnieku. Studējošo skaits, kas pagājušajā studiju gadā pārsniedza 100 tūkstošus (43 studenti uz 1000 iedzīvotājiem) ir lielāks nekā citās Austrumeiropas valstīs un pat vienā otrā Eiropas Savienības valstī.
Augstskolās uzņemšana turpinās, un studēt gribētājus nodarbina jautājums, kur studēt. Mācību iestādes izvēle ir pakļauta tādiem kritērijiem kā studiju maksa, piedāvāto programmu atbilstība nākamā studenta profesionālajām interesēm un spējām, augstskolas reputācija un prestižs. Šo kritēriju vidū ne mazāk svarīga ir augstskolas atrašanās vieta. Ja tā neatrodas tuvu mājām, tad studiju maksai jāpieskaita arī ceļa izdevumi, dzīvesvietas izdevumi (studentu viesnīca, īrēts dzīvoklis) un jārēķinās ar neērtībām, kas saistītas ar dzīvošanu ārpus mājām.
No 33 Latvijas augstskolām sešas atrodas ārpus Rīgas – Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī. Vairākām Rīgas augstskolām Latvijas rajonu centros ir filiāles. Tomēr nākamiem studentiem bieži vien ir jāsecina, ka mājām tuvākajās izglītības iestādēs interesējošās studiju programmas netiek piedāvātas. Reflektants var izvēlēties kādu no tuvāk esošās augstskolas piedāvātajām studiju programmām, bet, ja viņš grib palikt uzticīgs savam izvēlētajam izglītības virzienam, tad nereti jārēķinās, ka studēt nāksies tālu no mājām. Jārisina jautājums vai pārcelties uz dzīvi tuvāk augstskolai vai censties izbraukāt. Tas ir atkarīgs ne vien no attāluma, bet arī no piedāvāto studiju formu izvēles.
Studiju formas
Agrāk tika nodalītas četras studiju formas – dienas, vakara, neklātienes un tālmācības, kas atšķīrās ar kontaktstundām atvēlēto laiku. Vakara studiju forma bija orientēta uz strādājošiem studentiem, neklātienes – uz tiem studentiem, kas dzīvo tālu no augstskolas. Šobrīd Augstskolu likums Latvijā nodala tikai divas studiju formas – pilna laika studijas un nepilna laika studijas. Pilna laika studijas ir tās, kurās students gada laikā veic studiju darbu vismaz 40 kredītpunktu apjomā (kredītpunkts ir studiju darba apjoma mērvienība, kas atbilst 40 studenta darba stundām, no kurām ne vairāk kā puse ir kontaktstundas). Savukārt nepilna laika studijas ir tās, kurās students gada laikā veic studiju darbu mazāk nekā 40 kredītpunktu apjomā. Pilna laika studējošo priekšrocības ir tādas, ka valsts nosaka augstākus studiju kredītus, studiju programmas ir iespējams apgūt īsākā laikā un puišus neiesauc obligātajā valsts dienestā. Bet tradicionālajā izpratnē gan pilna laika, gan nepilna laika studijās ir iespējamas kā dienas un vakara, tā arī neklātienes studiju formas.
Lai atvieglotu studiju iespējas tiem, kas dzīvo tālumā, augstskolas piedāvā neklātienes studiju formas dažādos studiju laikos. Populārākās no tām ir viena darba diena nedēļā, viena pilna nedēļa vairākas reizes gadā, studijas piektdienās un sestdienās, sestdienās un svētdienās, kā arī citas. Rīgas augstskolas piedāvā arvien jaunas neklātienes studiju formas, mēģinot piesaistīt reģionos dzīvojošos potenciālos studentus. Līdzīgi rīkojas arī reģionālās augstskolas un Rīgas augstskolu filiāles reģionos.
Problēmas reģionos
Ja reflektants ir izlēmis studēt reģionālajā augstskolā vai Rīgas augstskolas filiālē, tad ir jāapzinās, ka pastāv ne tikai priekšrocības, bet iespējami arī trūkumi – studiju procesa organizācija var būt pakārtota nevis studentu, bet mācībspēku interesēm.
Saprotams, ka tieši Rīgā ir kvalificētāko mācību spēku koncentrācija, un tāpēc svarīgos vai specifiskos studiju priekšmetus reģionos pasniedz rīdzinieki. Līdz ar to priekšmetu plānojums nav vienmērīgs visa semestra vai studiju gada garumā, bet ir divās vai trijās dienās, kurās augstskolu ir piekritis apmeklēt Rīgas profesors.
Rīgas augstskolām, uzsākot studiju procesu reģionos (dibinot filiāles), parasti sadarbībā ar kādu vietējo izglītības iestādi, tiek noskaidrots, kādus studiju priekšmetus varēs pasniegt vietējie mācībspēki un kādiem priekšmetiem būs vajadzīgi pasniedzēji no Rīgas. Bieži pirmajos gados, vietējie mācībspēki pasniedz tikai vispārizglītojošos priekšmetus (datortehnika, svešvalodas), bet nozares priekšmetus vieslektori no Rīgas. Tas ir saistīts ne tikai ar atbilstošu vietējo speciālistu trūkumu, bet arī ar to, ka ir jānodrošina vienota mācību metodika visiem studentiem neatkarīgi no ģeogrāfiskās vietas, kur notiek studijas. Rezultātā līdz ar augstas raudzes pasniedzēju iegūšanu tiek ietekmēta studiju organizācijas kvalitāte, jo studiju plānojums, studiju kontaktnodarbības un studentu patstāvīgais darbs ir saraustīts un apgrūtināts. Ievērojami vieglāk šīs organizatoriskās problēmas augstskolām ir risināt divgadīgās studiju programmās.
Divu gadu studijas
Latvijas augstākās izglītības sistēmā nesen ir notikušas izmaiņas, kas paver jaunu perspektīvu augstskolām un studējošajiem. Ar pagājušā gada nogalē veiktajiem grozījumiem Augstskolu likumā ir ieviesta divgadīga augstākā izglītība – pirmā līmeņa profesionālā jeb koledžas izglītība. Lai arī koledžas izglītība Latvijā ir pazīstama jau vairākus gadus, taču tās vieta izglītības sistēmā ir būtiski mainījusies. Sabiedrībai jēdziens “koledža” pagaidām vēl ne vienmēr saistās ar augstāko izglītību, un vainojama ir nesenā pagātne, kad tehnikumi un profesionālās skolas tika pārdēvētas par koledžām, saglabājot pēc būtības to pašu izglītības apmācību, ko bija īstenojušas pirms tam – vidējo profesionālo. Taču šobrīd koledžas izglītībai Latvijā jau ir augstākās izglītības statuss. Šī iemesla dēļ augstāko izglītību alkstošajiem jauniešiem vairs nav obligāti nepieciešams izvēlēties četrgadīgās studiju programmas, kuras dažādu apstākļu dēļ puse no viņiem tā arī nepabeidz.
Vai pabeigt ir viegli?
Ik gadus augstskolas absolvē tikai nedaudz vairāk par pusi no studentiem, kas uzsāka studijas. Piemēram, 1996.gadā studijas četrgadīgajās studiju programmās uzsāka 15 831 students bet 2000.gadā tās sekmīgi beidza 8203 studenti jeb 52 procenti. Kāpēc tā? Kāpēc studentu atbirums augstskolās ir tik liels?
Iemesls ir ne tikai tas, ka studijas apgrūtina algotais darbs paralēli studijām, lai nopelnītu naudu iztikai un studiju maksai (lielākā daļa studentu, arī dienas studiju formā studējošie, ir strādājoši), bet arī izmaiņas personīgajā dzīvē. Četrus gadus studējot, nereti tiek atrasts dzīves draugs, mainīta dzīvesvieta. Apstākļu maiņa negatīvi ietekmē studijas, un augstskola tiek pamesta.
Izvēloties koledžas divgadīgās studiju programmas, studentam nav jātērē līdzekļi četru gadu studijās un jāpakļauj sevi 50 procentu riskam nepabeigt augstskolu. Pēc divu gadu studijām viņi saņem diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un kvalifikāciju, kas ļauj uzsākt profesionālo karjeru darba tirgū pieprasītajos vecākā speciālista vai vidējā līmeņa vadītāja amatos kā diplomētam speciālistam. Pie tā var arī apstāties – pārtraukt izglītoties un veidot savu profesionālo karjeru, bet, virzoties pa karjeras kāpnēm, pienāks brīdis, kad būs nepieciešama augstāka līmeņa izglītība, kas nu jau būs sasniedzama ne vairs četru, bet tikai divu gadu ilgās studijās.
Uzņēmumi izvirza arvien augstākas prasības darbinieku izglītībai. Arī ierēdņiem un citām valsts iestādēs nodarbinātajām amatpersonām šodien ir izvirzītas prasības pēc augstākās izglītības. Tas ir iemesls, kādēļ divgadīgās pirmā līmeņa augstākās izglītības popularitāte strauji pieaug. Augstskolas, to apzinoties, sāk aktīvāk piedāvāt koledžas programmas ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, sadarbojoties ar vietējām izglītības iestādēm.
