Gulbeniete Skaidrīte: – Žēl, bet neticu, ka kādreiz tā atkal būs krāšņa un skaista.
Gulbeniete Skaidrīte:
– Žēl, bet neticu, ka kādreiz tā atkal būs krāšņa un skaista. Domāju, ka laika zobs to arvien vairāk un vairāk saēdīs.
Zanda no Gulbenes:
– Jā, es ticu! Vajadzētu vākt līdzekļus un ziedojumus kopīgiem spēkiem. Arī es maksātu kādu latu, lai pili atjaunotu.
Aina no Stāmerienas:
– Neticu, ka to kādreiz atjaunos. Jau no 2.pasaules kara laika atceros to kā sagrautu ēku.
