Gaida Barnalicka (43 gadi) no Lizuma: – Es ticu Ziemassvētku brīnumam, arī pie mums tas reizēm atnāk. Ziemassvētku laikā ikreiz notiek kaut kas skaists, kas ļoti aizkustina.
Gaida Barnalicka (43 gadi) no Lizuma:
Es ticu Ziemassvētku brīnumam, arī pie mums tas reizēm atnāk. Ziemassvētku laikā ikreiz notiek kaut kas skaists, kas ļoti aizkustina. Mēs Ziemassvētkus parasti svinam ģimenes lokā. Žēl, ka vecmamma un vectēvs jau ir viņsaulē. Kad viņi bija dzīvi, uz Lizumu atbrauca arī mani trīs brāļi un mēs visi kopā svinējām šos skaistos svētkus, tagad svinēsim nedaudz šaurākā lokā.
Manuprāt, brīnumiem ir jātic, un tad tie noteikti notiks. Arī mēs ar dēliņu Dairi gaidām Ziemassvētku brīnumu un esam pārliecināti, ka mūsu gaidīšana attaisnosies.
Jānis Antaņevičs (47) no Rankas:
Šodien vislielākais brīnums būtu, ja Ziemassvētki atbilstoši mēnesim un nosaukumam būtu sniegoti, balti, sirdssilti un saticīgi. Katros Ziemassvētkos mēs katrs gaidām notiekam kaut ko īpašu, bet to nedrīkst nevienam stāstīt, citādi var arī nepiepildīties. Nekad nevajag būt skaudīgam, skatīties svešā makā. Katrs cilvēks – liels vai mazs – ir pats savas laimes kalējs, ko pats izkaļ, to saņem. Ja būs ticība, notiks arī brīnumi.
Manā ģimenē Ziemassvētki parasti tiek svinēti ģimenes lokā, jo Ziemassvētki un adventes laiks ir kluss un svēts laiks. Jaungadu jau var svinēt plašākā lokā. Pirms Ziemassvētkiem parasti ir tik daudz darāmā, tieši tādēļ Ziemassvētkus gribas nosvinēt mierīgi un klusi kopā ar vistuvākajiem cilvēkiem.
Ineta Stāvavena (43 gadi) no Lejasciema:
Klusais laiks skolā parasti neizdodas tik kluss, bet pārdomu laiks tas gan ir. Ziemassvētku brīnums ir gaidīšanas svētki. Tas ir laiks, kad mēs sevi pošam svētkiem ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Tas ir pats lielākais brīnums. Gribas jau ticēt, ka kulminācija ir Ziemassvētku vakarā, kad ir kopā visi tuvie un mīļie cilvēki. Ja tas izdodas, Ziemassvētku brīnums ir sagaidīts.
Mūsmājās Ziemassvētki ienāk ar eglītes, piparkūku un svecīšu smaržu. Bez tām šie svētki nav iedomājami. Un vēl ir nepieciešamas dāvanas. Es lielas dāvanas nekāroju, man patīk mazas dāvaniņas, tās sagādā vislielāko prieku. Dāvana ir mīļa, ja dāvinātājs ir mīļš. Es vienmēr esmu gribējusi, lai man kāds uzdāvina Ziemassvētku kaktusu, bet to neviens nebija izdarījis, tādēļ tagad to esmu sev uzdāvinājusi pati.
Kristīne Sloka (13 gadu) no Stariem:
Ziemassvētku brīnumi ir visas tās jaukās un negaidītās dāvanas, ko saņemam, jo dāvanas tiek dāvātas no sirds. Mani katros Ziemassvētkos gaida daudz šo mazo brīnumiņu. Uz šiem Ziemassvētkiem es kāroju jaunu telefonu, jo vecais jau ir nolietojies, un man ir klusa cerība, ka Ziemassvētku vecītis man to atnesīs.
Ziemassvētkus mēs svinam klusi savā ģimenē, kādreiz gan ciemos atbrauc arī radinieki. Ziemassvētki ir skaisti svētki, tie ir balti, mīļi, sirsnīgi un dvēseliski svētki.
Jānis Naglis (45 gadi) no Lejasciema:
Šogad uz svētkiem ar sievu izgatavojām ziemeļbriedi, izrotājām māju ar spuldzītēm.
Lai gan es esmu kaislīgs mednieks, nekad vairs neiešu medībās ne Ziemassvētkos, ne adventes svētdienās. Arī meža zvēriem nedrīkst traucēt pirmssvētku mieru. Reiz kādos Ziemassvētkos pirms desmit gadiem aizgāju medībās, sieva vēl noteica, ka uz baznīcu būtu jāiet, nevis medībās, bet es neklausīju. Medības gan toreiz bija veiksmīgas, toties pēc tam man daudzus gadus medībās vairs neveicās, arī dzīvē viss sagriezās kājām gaisā.
Ziemassvētkos ir jātic pašam sev, ja tici – tad daudz kas arī piepildās.
