Palicis nedaudz vairāk par mēnesi, un lielais notikums – pašvaldību vēlēšanas – būs klāt.
Palicis nedaudz vairāk par mēnesi, un lielais notikums – pašvaldību vēlēšanas – būs klāt. Kāpēc lielais notikums? It visur Latvijā tāpat kā mūsu provincē vēlēšanas jau virmo gaisā un cilvēkiem uz mēles. To noliegt nevar, turklāt šādi domāt mani rosina pirmsvēlēšanu aktivitātes un deputātu kandidātu saraksti. Ir tāda sajūta, ka katrs sevi kaut nedaudz cienošs iedzīvotājs ir uzskatījis par savu pienākumu balotēties. Kāda laikraksta lasītāja šajā saistībā man teica, ka cilvēkiem trūkst paškritikas. Protams, par to var diskutēt. Mēs galu galā dzīvojam demokrātiskā valstī, katram ir tiesības sevi izpaust, kļūstot par deputātu. Un ko var zināt, tieši tā varbūt atklāsies jauni talanti, kas veiksmīgi darbosies politikā un veidos mūsu pagasta vai pilsētas nākotni.
Varbūt vaina nav cilvēku nespējā būt paškritiskiem. Ir vēl viens būtiskāks apsvērums, kas iemājojies cilvēku galvās no seniem laikiem: darbs pašvaldībā tomēr ir ienesīga vieta. Tāda iespēju zeme – mūsu mazajā pilsētiņā vai pagastiņā atrast sev siltu sēdekli, veidot karjeru, iespēju pieņemt un grozīt lēmumus. Par labu kam? Tur jau komentāri neprasās. Kādēļ gan cilvēkam atteikties, ja dzīve pati piespēlē vēlēšanas ik pēc četriem gadiem. Varbūt arī līdz šim tautas kalpi ir radījuši iespaidu, ka būt deputātam nav nekas grūts, katrā ziņā ne atbildīgs darbs.
Iespējams, ka iemesls iedzīvotāju pirmsvēlēšanu aktivitātei ir tas, ka vecā kārtība viņus neapmierina. Un ir vēlme ko mainīt. Vienmēr jau cilvēkam šķiet, ka mēs varam labāk. Un varbūt arī varam. Gribas cerēt, kas starp daudzajiem kandidātiem tomēr ir tādi, kas patiesi vēlas strādāt mūsu pilsētas vai pagasta nākotnes labā. Nevar būt, ka visus stimulē tikai savtīgas intereses, ir taču noteikti kāds gaišs prāts, kuru vada labā griba. Mums, vēlētājiem, priekšā ir grūts uzdevums – izšķirt, kas ir kas. Manuprāt, tik daudz jau mēs demokrātiju esam mācījušies, lai nebalsotu tikai par paziņām, kaimiņiem un radiem vai vienkārši populāriem cilvēkiem un sava aroda labiem pratējiem, vai vienkārši aiz žēluma, ka kāds paliks bez darba. Izvērtēsim un izdarīsim savu izvēli! No tā atkarīga mūsu ikviena labklājība.
