Andis Caunītis, Gulbenes novada domes deputāts, bijis 10.Saeimas deputāts
Tās ir atkal tādas kā divas galējības. “Atturas” ir savdabīgs jeb mīkstināts “nē”. Piemēram, nesen bija jaunas vēlēšanu komisijas ievēlēšana mums novadā. Tur bija 11 kandidāti, bet 7 vietas. Es jau neesmu “pret” tiem visiem 11, bet es par tiem 7 varu balsot 7 reizes “par”, par pārējiem es vienkārši “atturos”. Es jau neesmu “pret” tiem pārējiem kandidātiem, viņi jau nav slikti, bet tie 7 ir labāki, par tiem es nobalsoju “par”. Tāpat līdzīgi ir Saeimā. Kad ir kaut kāds personāliju balsojums, piemēram, par Valsts prezidentu vai kādu citu augstu valsts amatpersonu, ieņēmumu dienesta vadītāju vai ģenerālprokuroru apstiprina, protams, tad ir tikai “par” vai “pret” un nav citu variantu. Drīzāk tur jau būtu tas “atturas” – es esmu par kādu “par”, bet varbūt kādu pilnībā nepazīstu, bet nekā jau pret to cilvēku nav, tad kāpēc man balsot “pret”. Reāli izņēmumu gadījumos var būt, ka “atturas”. Ja ir kāds cita veida balsojums par kaut kādu likumdošanu, tad, protams, vai nu es viņu pieņemu, vai nepieņemu. Ja “atturos”, tad vai nu es neesmu pilnībā ar to iepazinies, vai arī neesmu pārliecināts par šā likumprojekta efektivitāti un darbību. Pasaulē nav tikai balts un melns. Pateikt – ja mēs ieviesīsim tikai “par” un “pret” un līdz ar to atrisināsim visas problēmas, domāju, ka tā nebūs. Bieži vien Saeimā gadījās, ka uz to brīdi, kad negrib balsot, izņem ārā savu kartiņu, nereģistrējas, līdz ar to nenobalso vispār. Tad arī šādas “spēles” ir jāizskauž. Kaut gan ir tiesības atsevišķos jautājumos, ja ir interešu konflikts, “atturēties” un nebalsot. Bet ir jau tas niķis, ka nav interešu konflikta, deputāts ir zālē, bet balsošanas brīdī it kā viņa nav – aizmūk no tās atbildības un balsojuma. Es neteiktu, ka viens no tiem variantiem ir ideāls vai bez trūkumiem. Ja būs tikai “par” un “pret”, arī tad būs nelieli trūkumi, jo nebūs šīs variācijas iespējas gadījumos, kad varbūt to vajag. Bet otrs – ja šis “atturas” ir, to bieži vien varbūt pārāk daudz vai pārāk nepamatoti izmanto, noņemot no sevis atbildību. Tā arī mums domē, ja es redzu, ka nekas nemainīsies no tā, vai es esmu “pret” vai “atturos”, jo 15 vai 16 balsis ir “par”, nu ko tā viena mana balss mainīs. Ar “pret” es it kā izsaku stingrāku nostāju – “nē”, bet “atturoties” – ka varbūt ir vēl kāds risinājums, ka nav izvērtēts optimāli lietderīgākais risinājums. Gadās situācijas, kad es arī neesmu pārliecināts par labāko risinājumu. Piemēram, vai vajag aplikt ar PVN grāmatu tirdzniecību vai vēl kaut ko. Es saprotu, ka valstī ieņēmumus vajag, bet varu nebūt pārliecināts, vai tā ir tā joma, kurā vajag. Vai runājot par OCTA – ja jāapliek ar nodokli tehnika un transports, kas atrodas pagalmā un netiek izmantots, es neesmu pārliecināts, ka tas ir gudrākais variants. Varbūt ir jāapspriež, vai pamatoti tiesās piedzen pareizi visus šos morālos kaitējumus un tiesvedībā ir iesākuši prasīt bez tiešiem zaudējumiem visas morālās kompensācijas, kas paaugstina šīm apdrošināšanas kompānijām riskus, ko tālāk uzliek uz pašiem mašīnu īpašniekiem. Bet vai jāapdrošina zāles pļāvējs pagalmā? Es “atturētos”. Iespējams, ka viņš var uzbraukt kaimiņam uz kājas vai pārbraukt pāri kabelim, bet tā riska ir diezgan maz. Tad arī muzejā glezna var uz kājas uzkrist un arī tā civiltiesiski jāapdrošina. Bet tas, ka diezgan daudzi uz to spekulē un izvairās no tiešas atbildības, arī ir taisnība. Lai sabiedrība vērtē!
Anatolijs Savickis, Gulbenes novada domes deputāts
Iedzīvotāju iniciatīvu liegt Saeimas deputātiem balsojumos “atturēties” vērtēju ļoti pozitīvi. Pieņemt lēmumus, balsojot “par” vai “pret”, ir katra Saeimas deputāta darbs. Jā, Saeimas kārtības rullis ļauj balsot ar “atturas” un šīs balsis faktiski tiek pieskaitītas “pret” balsīm. Vai tā nav sabiedrības maldināšana? Viennozīmīgi ir! Lēmumos, kas skar deputātu personiskās intereses, var vienkārši nepiedalīties. Vairākumā demokrātiju vērā tiek ņemti tikai viedokļi – “par” vai ”pret” balsis. Uzskatu, ka “atturēšanās” nav deputāta cienīga rīcība, jo tādā veidā tiek mēģināts slēpt savu viedokli. Pašvaldību deputātu situācija ir tieši tāda pati, tāpēc, manuprāt, nevajadzētu būt balsojumam “atturas”. Vai deputātiem vienmēr viss ir jānosaka ar noteikumiem? Domāju, tas jāsaprot katrai ievēlētai amatpersonai! Kā piemēru var minēt pavisam neseno gadījumu, kad balsojumā par Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” 14 parlamentārieši atturējās, aizbildinoties ar politisko korupciju, kas saskatāma šajā jautājumā.
