Laima Braše, Rankas pamatskolas direktore: – Noteikti atbalstu. Šādas akcijas ir vajadzīgas, lai arī valdība ieklausās. Nevar būt tā, ka, tiklīdz ir kaut kas jāreformē vai jāsamazina algas, tā vispirms ķeras pie skolotāju vai ārstu algām. Reformu vajadzētu sākt “no augšas”, jo ierēdņu armija ir pārāk liela. Tā pat nedomā samazināties, tāpēc valdībai labā griba ir jāparāda, ķeroties pie savām un deputātu algām, kā arī ar ierēdņu samazinājumu. Skolotājs šobrīd ir ārkārtīgi neaizsargāts. Visi viņu var mācīt, kā jāstrādā, jāuzvedas, kādi ir pienākumi. Samazinot algas, nekādā gadījumā skolotāja prestižs sabiedrībā netiek celts. Tas ir skumji, ka skolotāji vienmēr ir cietēji. Viens no priekšlikumiem algu samazinājuma kompensēšanai ir piedāvājums saņemt mērķstipendiju. Doma ir laba, bet stipendijas nebūs visiem. Tās noteikti piešķirs konkursa kārtībā. Protams, ir labi, ka skolotājiem būs iespēja šādi iegūt papildienākumus, bet tas nozīmē, ka būs arī papildpienākumi. Šodien nevienam naudu tāpat vien nepiešķir.
Irēna Ābeltiņa, Lizuma vidusskolas direktore: – IR jāatgādina valdībai, ka skolotājs arī ir cilvēks. Nav pareizi, ka valdība visas problēmas cenšas risināt tikai uz ārstu un skolotāju algu samazināšanas rēķina. Varbūt vajag sākt ar tiem, kuriem ir miljoni? Skolotāja darba prestižs, nemitīgi pazeminot darba algu, samazinās. Ja skolotājam pieliek piecus latus pie algas, vai tūlīt šie lati ir jānoņem pensionāram vai kādam citam? Lai ņem no tiem, kas ir augstos amatos! Pieļauju, ka šajā situācijā nav citas iespējas, kā piešķirt šīs mērķstipendijas, lai pedagogu neiedzītu bezizejas situācijā. Ir pedagogi, kas šīs stipendijas jau saņem, piemēram, dabaszinību un angļu valodas speciālisti, kāpēc lai nesaņemtu arī citi? Tagad grib, lai skolotājs strādā arī jūnijā ar tiem bērniem, kuriem ir kādas problēmas, bet kā skolotāji strādās, ja visiem būs jādodas bezalgas atvaļinājumā? Skolotājs jau tāpat ļoti daudz patērē savu brīvo laiku un enerģiju.
Lidija Ķeķere, Gulbenes Valsts ģimnāzijas direktore: – Skolā ar pedagogiem vēl neesam runājuši par piedalīšanos 2.aprīļa protesta gājienā. To darīsim nākamajā otrdienā, tāpēc pedagogu kolektīva kopējo viedokli pateikt nevaru. Jebkuras metodes, kuras dod iespēju sevi aizstāvēt, ja tās nav pretrunā ar likumu, ir pieņemamas. Protesta akcija ir tā metode, kurai vajadzētu notikt, lai kaut kas mainītos. Man nav saprotams, kāpēc šajā situācijā ķeras pie algām? Vai tiešām tikai alga ir viens no rādītājiem, kur iespējams saskatīt patēriņa samazinājumu? Varbūt ir vēl citas jomas, kas nav saistītas ar darbinieku algām? Algas nav vienīgās, kas nosaka valsts ekonomisko stāvokli. Ne jau vienkāršie cilvēki, kuri līdz šim ir godīgi strādājuši, ir vainojami pie ekonomiskās krīzes. Valdībai vajadzētu ierobežot citas valstiskas lietas, nevis algas, jo var pienākt situācija, kad mēs visi rīkosim protesta pasākumus, lai tiktu palielināta alga.
