Andris Apinītis, “SEB bankas” pārvaldnieks: – Nav jau citas izejas. Nauda būs jāaizņemas, tāpēc šobrīd notiek plašas diskusijas par to, cik lielai jābūt aizdevuma summai, jo neviens to pateikt nevar. Man personīgi patīk pieeja, ka notiek sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, jo labāk ir sarunāt noteikumus jau iepriekš un vienoties par maksimālo summu. Tad, ņemot vērā reālo situāciju valstī, aizņemties nepieciešamo naudas daudzumu. Kāpēc vispār jāaizņemas nauda? Manuprāt, šī eiforija par to, ka valsts ekonomika nepārtraukti attīstīsies un būs tie treknie gadi arī vēl uz priekšu, cilvēku prātos bija iesēdusies dziļi. Kurš gan nevēlētos saņemt vairāk naudas? Zināmā mērā arī it kā prātīgu opozīcijas cilvēku darbība palīdz tukšot Valsts kasi. Tā ir absolūta bezatbildība un tautas tracināšana, solot tādas iespējas un palīdzību, kādu mēs nevaram atļauties. Tagad valdība nevar atkāpties no jau pasludinātās pensiju, pabalstu palielināšanas un citām programmām, lai gan tajā pašā laikā valsts budžets nepildās, ekonomika stājas, uzņēmumi bankrotē, tiek samazināti štati. Tas nozīmē, ka Valsts kasē neienāk nodokļi – nauda, kura ir jau apsolīta. Mēs dzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Tautas neapmierinātība būs tikai vēl lielāka, jo trakākais ir priekšā, bet ir jāapsēžas un jāpadomā, kādēļ tas viss tā ir noticis. Katrs cilvēks šo situāciju var izvērtēt, ņemot vērā sava maciņa saturu un savu vietu sabiedrībā. Arī Gulbenē redzam, cik strauji attīstās bezdarbs, bet bezdarbnieku pabalsti taču ir jāmaksā no citu maksātiem nodokļiem
Mārtiņš Kokars, NVO centra vadītājs: – Par visu šodien ir jāmaksā. Naudas aizņemšanās ir kredīts, ko Latvijai vajadzēs atdot. Man grūti vērtēt pašreizējo situāciju. Pieejama tikai tā informācija, ko sniedz plašsaziņas līdzekļi, bet šīs informācijas ir par maz. Valdības pārstāvjiem vajadzētu būt atklātākiem, piemēram, vienā dienā stāsta, ka ar “Parex banku” nekas nenotiks, bet otrā dienā situācija ir pretēja. Aizdotie līdzekļi jāizlieto Latvijas tautsaimniecības attīstībai, lai varētu atbalstīt Eiropas Savienības finansētos projektus. Šobrīd mani šokē tas, kā izlietojam Eiropas naudu. Nemitīgi skandina, ka nespējam apgūt šos līdzekļus, bet šķēršļus tam rada valdība ar saviem nosacījumiem. Ir izveidots arī pārāk milzīgs administrējošais aparāts. Parēķiniet, kāds naudas apjoms tiek tērēts visa šā klerku aparāta uzturēšanai, kuri “piesienas” katram vārdam. Piemērs tam ir arī Gulbene, kur šo ierēdņu kabinetu skaits ar katru gadu tikai palielinās. Arī Eiropas finansētās projektu iesniegšanas programmas tiek virinātas pārlieku daudz. Projektu izstrādei un iesniegšanai vajadzētu būt lielākiem termiņiem, nevis te atver, te jau atkal aizver. Manuprāt, valsts ekonomiskā attīstība būs atkarīga no tiem cilvēkiem, kas vadīs valsti. Šobrīd kļūdu pieļauj arī masu informācijas līdzekļi, kas visu pārlieku dramatizē.
Anita Doķe, SPPA Gulbenes konsultāciju centra direktore: – Analizējot profesionāļu paustos viedokļus un zinot ekonomikas likumsakarības, skaidrs, ka valstī ir krīze un notikusi cietā piezemēšanās. Faktiski valsts ir bankrota priekšā. Tas noticis tāpēc, ka mūsu ekonomika ļoti strauji attīstījās. Likumsakarīgi, ka bija jābūt kritienam, kas pie mums izpaudās smagā formā. Budžeta veidošanas un pieņemšanas procesā valsts budžets tika mainīts un tiks mainīts nākamā gada pirmajā ceturksnī. Valdība saka, ka tā deficīts būs vēl lielāks. Banku problēmas, strauji samazinās ekonomika, pasliktinās uzņēmējdarbība. Piekrītu Ilmāram Rimševicam, kurš ir teicis, ka ekonomika ir valsts mugurkauls, bet finanšu sistēma ir ekonomikas asinsrite, tāpēc valdībai bija vajadzīga “Parex banka”, lai to atveseļotu un neciestu visa asinsrite, lai līdzīgi ķēdes reakcijai nesekotu nākamie notikumi, panika, jaunas banku problēmas. Ņemot to visu vērā, uzskatu, ka nauda ir jāaizņemas. Ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā, mūsu valstij šīs iespējas nebūtu. Piekrītu valdības teiktajam, ka mums šī aizdevuma nauda ir jāizlieto ļoti racionāli, pirmkārt, kā valdība saka, “ekonomikas veicināšanai jeb sildīšanai”. Ja būs uzņēmējdarbība, cilvēkiem būs darba vietas, ienāks nodokļi. Otrkārt, ir jāsedz deficīts valsts budžetā, treškārt, ir jāsaglabā banku sistēma. Ja valstī tā nebūs kārtībā, tad būs problēmas uzņēmējdarbībai. Nekādā gadījumā šo fonda naudu nedrīkstam tērēt patēriņam, bet tas nozīmē, ka netiks palielinātas algas.
